by 1971. gads kā civilizācijas robežšķirtne
1971. gads nav tikai ekonomisks datums. Tas ir brīdis, kad nauda tika atvienota no zelta, kad dolārs kļuva par tīru fiat simbolu, un kad globālā ekonomiskā sistēma pārgāja no materiālās uz abstrakto realitāti. Šis lēmums izbeidza Bretton Woods sistēmu un ieviesa laikmetu, kurā vērtība vairs netiek segta ar resursiem, bet ar uzticību sistēmai.
Šī pāreja nebija tikai tehniska. Tā bija strukturāla pārmaiņa apziņā, kur cilvēce pārstāja balstīt savu labklājību dabā un sāka balstīt to finanšu arhitektūrā.
Bretton Woods sistēmas sabrukums un fiat naudas dzimšana
Līdz 1971. gadam visas galvenās pasaules valūtas bija piesaistītas ASV dolāram, bet dolārs — zeltam. Kad šī saikne tika pārrauta, nauda kļuva par politisku instrumentu, nevis par vērtības mēru. Tika radīta fiat sistēma, kurā centrālās bankas var neierobežoti palielināt naudas piedāvājumu, radot inflāciju, burbuļus un parādu spirāles.
No šī brīža katrs jauns dolārs radās kā parāds, un ekonomikas izaugsme kļuva par nepieciešamību sistēmas izdzīvošanai, nevis par labklājības rezultātu.
Parāda ekonomika un finanšu kapitālisma dominance
Pēc 1971. gada finanšu sektors kļuva dominējošs pār ražošanas ekonomiku. Peļņa pārgāja no darba uz spekulāciju, no inovācijas uz atvasinātajiem instrumentiem, no produktivitātes uz kredītu. Radās finanšu kapitālisms, kurā galvenais resurss ir nevis darbs vai zeme, bet naudas plūsmas kontrole.
Šajā sistēmā inflācija nav kļūda, bet mehānisms. Krīzes nav anomālijas, bet korekcijas. Nevienlīdzība nav blakusefekts, bet struktūras sekas.
Kosmoloģiskā interpretācija: civilizācijas ciklu maiņa
Interesanti, ka šis ekonomiskais lūzums sakrīt ar kosmoloģisko un civilizācijas ciklu robežu. Pēc cikliskajām kosmoloģijas teorijām civilizācijas attīstās līdzīgi kā planētu cikli, Saules aktivitātes viļņi un pat galaktiskās precesijas cikli. Katra civilizācija pāriet caur radīšanas, paplašināšanās, abstrahēšanās un reintegrācijas fāzēm.
1971. gads atbilst pārejai uz abstrahēšanās fāzi, kurā cilvēce pārstāj būvēt fizisko pasauli un sāk būvēt modeļus par pasauli. Nauda kļūst par modeli, nevis par atspoguļojumu. Vara pāriet no fiziskas kontroles uz sistēmisku kontroli.
Šajā skatījumā finanšu sistēma kļūst par kolektīvās apziņas tehnoloģiju, kas strukturē cilvēku uzvedību, bailes, cerības un nākotnes lēmumus.
Nauda kā apziņas tehnoloģija
Pēc 1971. gada nauda vairs nepārstāv tikai apmaiņas līdzekli. Tā kļūst par uzvedības regulēšanas mehānismu. Parāds sasaista cilvēku ar nākotni, piesaistot viņa darbu sistēmai, kas vēl nepastāv, bet jau prasa paklausību. Kredīts kļūst par laika kolonizāciju. Procenti kļūst par psiholoģisku spiedienu.
Šādā sistēmā cilvēks vairs nedzīvo tagadnē, bet pastāvīgi atmaksā pagātni vai strādā nākotnei.
1971. gads kā pasaules pārrakstīšanas brīdis
1971. gads bija robeža starp pasauli, kas balstījās uz realitāti, un pasauli, kas balstās uz abstrakciju. Tas pavēra ceļu digitalizācijai, globalizācijai, kriptoekonomikai un virtuālajai realitātei, bet vienlaikus radīja nestabilitāti, parādu verdzību un eksistenciālu spriedzi.
Mēs joprojām dzīvojam šīs pārejas iekšienē.
Un vēl neesam izgājuši no tās.
