Pēc sankciju ieviešanas pret Krieviju Eiropas Savienība nonāca sarežģītā situācijā. Bija nepieciešams nodrošināt energoresursu pieejamību, vienlaikus samazinot tiešo atkarību no Krievijas. Šajā kontekstā arvien biežāk tiek apspriests jautājums, vai Eiropa var netieši saņemt Krievijas naftu un citus energoresursus caur Indiju.

Indijas stratēģiskā loma enerģijas tirgū

Pēc sankciju pastiprināšanas Indija būtiski palielināja Krievijas naftas importu, iegādājoties to par zemākām cenām. Krievija zaudēja daļu Eiropas tirgus un novirzīja energoresursu eksportu uz Āziju, kur Indija kļuva par vienu no galvenajiem pircējiem.

Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas pārstrādā Krievijas jēlnaftu, ražo degvielu, dīzeļdegvielu un citus naftas produktus, kā arī eksportē šos enerģijas produktus uz Eiropas valstīm. Formāli Eiropa nepērk Krievijas naftu, bet gan Indijā pārstrādātus produktus, kas juridiski vairs netiek uzskatīti par Krievijas izcelsmes resursiem.

Kā darbojas šī shēma

Starptautiskajā tirdzniecībā pastāv princips, ka pēc būtiskas pārstrādes notiek izcelsmes maiņa. Tas nozīmē, ka Krievijas jēlnafta pēc pārstrādes Indijā kļūst par jaunu produktu. Šādā veidā sankcijas netiek tieši pārkāptas.

Šī sistēma ļauj Eiropai saglabāt stabilas enerģijas piegādes, Indijai gūt peļņu no starpniecības, bet Krievijai turpināt saņemt ienākumus no energoresursu eksporta.

Politiskie un ekonomiskie riski

Šāda netieša piegādes shēma rada politiskus un morālus jautājumus. Eiropā arvien biežāk tiek kritizēti dubultstandarti, jo faktiski atkarība no Krievijas enerģijas saglabājas netiešā formā.

Pastāv arī vairāki riski, tostarp cenu svārstības globālajā tirgū, reputācijas zaudējumi politiskā līmenī un ilgtermiņa drošības apdraudējumi.

Vai tas ir ilgtermiņa risinājums

Lielākā daļa analītiķu uzskata, ka šis modelis ir īstermiņa risinājums. Tas neatrisina Eiropas enerģētiskās neatkarības problēmu, bet tikai atliek to uz vēlāku laiku.

Tāpēc paralēli tiek attīstīti atjaunojamie energoresursi, sašķidrinātās gāzes piegādes un energoefektivitātes programmas.

Eiropa spēj iegūt Krievijas naftu un citus energoresursus caur Indiju, izmantojot starpniecību un pārstrādi. Šī pieeja formāli atbilst sankciju prasībām, taču izgaismo globālās enerģētikas pretrunas. Ilgtermiņā Eiropai būs jāizvēlas starp netiešu atkarību vai pilnīgu pāreju uz neatkarīgu un ilgtspējīgu enerģijas modeli.