by 2025.gada 8. maijā bijušais ASV prezidents Donalds Tramps oficiāli izsludināja šo dienu kā Uzvaras dienu Otrajā pasaules karā (Victory Day), uzsverot nepieciešamību beidzot atzīt un godināt Amerikas Savienoto Valstu nenovērtējamo ieguldījumu sabiedroto uzvarā. Šī iniciatīva izraisījusi gan patriotisku sajūsmu ASV, gan asas diskusijas starptautiski – it īpaši Krievijā, kur gadu desmitiem šī uzvara tiek interpretēta kā vienpusēja padomju varoņdarba rezultāts.
Tomēr vēstures fakti runā skaidri: bez Amerikas palīdzības sabiedrotajiem, Otrā pasaules kara iznākums būtu bijis pavisam citāds. Lielākā daļa Eiropas varētu būt palikusi nacistiskās Vācijas kontrolē, bet Āzija – Japānas impērijas rokās.
Amerika – sabiedroto arsenāls un dzinējspēks
Jau pirms formālās iestāšanās karā 1941. gada decembrī, ASV sāka palīdzēt Lielbritānijai un citām sabiedroto valstīm, pieņemot tā saukto Lendlīzes likumu (Lend-Lease Act). Šis likums ļāva ASV piegādāt militāro un ekonomisko palīdzību bez tiešas samaksas, aizdodot un izīrējot resursus “dzīvībai svarīgu valstu” aizsardzībai.
Līdz kara beigām ASV bija piešķīrusi vairāk nekā 50 miljardus dolāru vērtu palīdzību, kas mūsdienu naudas izteiksmē pārsniegtu 700 miljardus dolāru. Šī palīdzība ietvēra:
- 11,3 miljardus dolāru Padomju Savienībai, tai skaitā tūkstošiem tanku, lidmašīnu, milzīgas pārtikas, degvielas un transporta vienību piegādes.
- 31,4 miljardus dolāru Lielbritānijai, kas saņēma ieročus, kuģus, radaru tehnoloģijas, pārtiku un citas preces.
- Simtiem tūkstošu vienību – kravas auto, lokomotīves, sliežu ceļus, apgādes kuģus un pat rūpnīcu iekārtas.
ASV ne tikai palīdzēja ar resursiem – tā pārveidoja savu ekonomiku par milzīgu kara mašīnu. Rūpnīcas, kuras pirms tam ražoja automašīnas, sāka ražot tankus. Lidmašīnu būves tempi kļuva rekordaugsti. Kopumā ASV saražoja:
- 297 000 lidmašīnu
- 88 000 tanku
- vairāk nekā 2 miljonus kravas transportlīdzekļu
- miljoniem šauteņu, ložmetēju, granātu un munīcijas vienību
Šāda mēroga rūpnieciskā jauda padarīja ASV par “pasaules arsenālu”.
Karavīru upuris un galveno frontu uzlaušana
ASV armijā tika iesaukts ap 16 miljoniem cilvēku. Vairāk nekā 400 000 amerikāņu zaudēja dzīvību kaujās Eiropā, Āfrikā un Klusā okeāna reģionā.
Amerika bija galvenais spēks vairākās izšķirošās operācijās:
- Normandijas izsēšanās 1944. gada 6. jūnijā (D-Day), kas bija pagrieziena punkts Eiropas atbrīvošanā no nacisma.
- Itālijas kampaņa, kas pavēra ceļu uz Vācijas dienvidiem.
- Klusā okeāna frontes operācijas – Iwo Jima, Okinawa, līdz pat Hirosimas un Nagasaki bombardēšanai, kas piespieda Japānu kapitulēt.
Bez ASV resursiem un militārā spēka sabiedrotie vienkārši nebūtu varējuši noturēties pret Vācijas tehnoloģisko pārākumu un Japānas ekspansiju.
Atbalsts pēc kara – Marshall plāns
Ne mazāk svarīgs bija ASV ieguldījums arī pēc kara. Tā sauktais Marshall plāns (1948–1951) piešķīra vairāk nekā 13 miljardus dolāru Eiropas valstu atjaunošanai – palīdzot celt no jauna rūpniecību, infrastruktūru un stabilizēt politisko situāciju. Tas bija pamats Rietumeiropas atdzimšanai un vēlāk – NATO un Eiropas Savienības izveidei.
Tramps: “Mēs bijām tie, kas uzvarēja”
Savā paziņojumā Tramps teica: “Mēs uzvarējām abos pasaules karos. Neviens nebija tuvumā mūsu spēkam, drosmei vai militārajam spožumam. Bet mēs nekad nesvinam. No šodienas tas mainās.”
Tajā pašā laikā viņa ierosinājums pārdēvēt Veterānu dienu 11. novembrī par Uzvaras dienu Pirmajā pasaules karā izraisīja kritiku un neizpratni, jo tas var aizēnot cieņu pret veterāniem, kuri dienējuši visos laikos, ne tikai vienā konfliktā. Baltais nams vēlāk precizēja, ka oficiāls nosaukuma maiņas plāns nav spēkā, bet 8. maijs paliek simboliska svinību diena.
Smags trieciens Krievijas propagandai
Krievijas valdība vēsturiski ir pozicionējusi Padomju Savienību kā vienīgo nacisma sagrāvēju, ignorējot ASV un sabiedroto lomu. Uzvara tiek izmantota kā politisks instruments – īpaši 9. maija svinībās Maskavā, kas katru gadu tiek rīkotas ar militāru parādi un valsts varas glorifikāciju.
Trampa lēmums un plaša sabiedriskā uzmanība, kas tam seko, ir nopietns trieciens šim naratīvam. Tas liek atcerēties, ka bez ASV resursiem un upuriem Padomju Savienība nebūtu spējusi izturēt Vācijas uzbrukumu – nemaz nerunājot par uzvaru.Kopsavilkums
Trampa proklamētais 8. maijs kā Uzvaras diena ASV ir ne tikai vēsturiski pamatots solis, bet arī simboliska taisnības atjaunošana. Amerika ne tikai piegādāja ieročus un pārtiku, tā nosūtīja miljoniem karavīru, upurēja simtiem tūkstošu dzīvību un uzcēla pasauli no jauna pēc kara. Tagad, 80 gadus vēlāk, šī loma tiek beidzot publiski un oficiāli atzīta.
Tas ir spēcīgs vēstījums pasaulei – un skaidrs signāls, ka vēsture jāstāsta godīgi, nevis jāizmanto politiskiem mērķiem.
