Kodekss Gigas (Codex Gigas), kas latīniski nozīmē “Milzu grāmata”, ir viens no noslēpumainākajiem un iespaidīgākajiem manuskriptiem pasaules vēsturē. Tas tika radīts 13. gadsimtā Čehijā un šobrīd tiek glabāts Zviedrijas Karaliskajā bibliotēkā Stokholmā. Kodekss ir slavens ne tikai ar savu izmēru – tas ir lielākais viduslaiku manuskripts, bet arī ar šausminošo leģendu par tā izcelsmi, kas saistīta ar pašu velnu.
Dokuments:
https://archive.org/details/CodexGigasDevils.Bible/mode/2up
Kodeksa parametri un saturs
Kodeksa izmēri ir patiesi iespaidīgi:
- Augstums: 89 cm
- Platums: 49 cm
- Biezums: 22 cm
- Svars: aptuveni 75 kg
- Lappušu skaits: 310 (oriģināli bija 340, bet 32 lapas ir pazudušas)
Tas ir izgatavots no 160 teļu ādu pergamenta, un tā rakstība liecina, ka to ir veidojis viens vienīgs rakstītājs.
Kodeksa saturs ir unikāls:
- Pilnīga Bībele (Vecā un Jaunā Derība)
- Isidora Seviļieša enciklopēdiskie darbi
- Flāvija Jozefa “Jūdu senatne” un “Jūdu kari”
- Viduslaiku medicīnas un maģijas traktāti
- Eksorcisma un dēmonu izdzīšanas rituāli
- Slavenā velna ilustrācija
Kodekss Gigas ir īpašs ar to, ka tajā ietverti ne tikai reliģiski, bet arī zinātniski un maģiski teksti, kas apvieno kristīgo ticību ar viduslaiku okultismu.
Leģenda par mūku un darījumu ar velnu
Vispopulārākā leģenda par Kodeksu Gigas vēsta par kādu benediktīniešu mūku, kurš pārkāpa klostera noteikumus un tika sodīts ar mūža ieslodzījumu. Saprotot, ka viņa dzīve drīz beigsies, viņš piedāvāja veikt neiespējamo – vienas nakts laikā sarakstīt lielāko un iespaidīgāko grāmatu, kas pagodinātu klosteri un tā zināšanas.
Taču, kad nakts ritēja uz beigām un darbs nebija pat pusē, mūks, būdams izmisumā, izsauca pašu velnu un piedāvāja viņam savu dvēseli apmaiņā pret manuskripta pabeigšanu. Velns piekrita un vienas nakts laikā uzrakstīja Kodeksu Gigas.
Lai pateiktos par palīdzību, mūks grāmatas 290. lappusē attēloja velna portretu – dēmonisku figūru ar garām nagainām rokām, garu mēli un draudīgiem ragiem. Šī ilustrācija ir vienīgais pilna apjoma velna attēls viduslaiku manuskriptos, kas tikai pastiprina grāmatas mistisko reputāciju.
Vēsturnieku skatījums: vai Kodekss tiešām tapa vienas nakts laikā?
Lai gan leģenda par velna palīdzību ir aizraujoša, vēsturnieki un paleogrāfi ir pierādījuši, ka grāmata nevarēja tikt uzrakstīta tik ātri.
Fakti, kas pierāda manuskripta autentiskumu:
- Teksta stils un kaligrāfija visā kodeksā ir vienādi, kas norāda, ka tas patiešām tapis viena autora rokām.
- Eksperti aprēķinājuši, ka, rakstot 24 stundas diennaktī, grāmatas pabeigšana prasītu apmēram piecus gadus.
- Reālistiskāk ir pieņemt, ka manuskripta tapšana aizņēma 20–30 gadus, jo tintes, pergamenta un ilustrāciju izveide bija ļoti laikietilpīgs process.
Tomēr fakts, ka Kodekss Gigas nesatur kļūdas vai labojumus, liek domāt, ka tā autors bija ārkārtīgi rūpīgs un talantīgs rakstītājs.
Pazudušās lappuses – kas tajās bija?
Vēsturnieki uzskata, ka manuskriptā sākotnēji bija 340 lappuses, bet 32 lappuses ir pazudušas.
Pastāv vairākas teorijas par to, kas tajās bija:
- Slepena maģija un aizliegtās zināšanas – iespējams, tās saturēja bīstamus burvestību tekstus, kas vēlāk tika izņemti.
- Aizliegtas reliģiskas mācības – iespējams, tajās bija teksti, kas bija pretrunā ar oficiālo baznīcas mācību.
- Vēl detalizētāka velna pielūgsmes daļa – iespējams, šajās lappusēs bija detalizētāki rituāli vai apraksti par mistiskiem spēkiem.
Kāpēc tās tika izrautas? Atbilde joprojām nav zināma.
Kodekss Gigas ceļojums cauri vēsturei
- 13. gadsimts: Kodekss tika radīts Podlazices klosterī (Čehija).
- 15. gadsimts: Pārvietots uz Brevnovas klosteri, vēlāk uz Prāgu.
- 1648. gads: Trīsdesmitgadu kara beigās zviedru karaspēks izlaupīja Prāgu un aizveda manuskriptu uz Zviedrijas Karalisko bibliotēku Stokholmā.
- Mūsdienās: Tas joprojām atrodas Stokholmā un ir viens no visvērtīgākajiem viduslaiku manuskriptiem pasaulē.
Kodekss Gigas – viduslaiku brīnums vai dēmoniska Bībele?
Lai gan Kodekss Gigas ir pilnīgi unikāls, tā īstais mērķis un nozīme joprojām nav pilnībā atklāti. Daudzi to uzskata par vienu no svarīgākajiem viduslaiku manuskriptiem, kas apvieno kristīgās zināšanas un mistiskos rakstus. Citi uzskata, ka tas ir pierādījums aizliegtām zināšanām un velna ietekmei uz cilvēces vēsturi.