by Globālā situācija ir kļuvusi ārkārtīgi nestabila – ASV, Irāna un Izraēla ir iesaistītas ģeopolitiskā konfliktā, kas jebkurā brīdī var pārvērsties par plaša mēroga karu. Reģionā notiekošais apdraud ne tikai Tuvo Austrumu stabilitāti, bet arī visu pasauli. Jebkurš jauns incidents var kļūt par dzirksteli, kas izraisa globālu militāru eskalāciju.
Kā sākās pašreizējā krīze?
Spriedze starp Izraēlu un Irānu nav jauna, taču pēdējie notikumi ir ievērojami pasliktinājuši situāciju.
- Izraēlas militārās darbības: 2025. gada 20. martā Izraēlas gaisa uzlidojumos Gazā gāja bojā vismaz 85 palestīnieši, bet Izraēlas sauszemes spēki sāka operācijas Ziemeļgazā. Šie uzbrukumi pārtrauca divus mēnešus ilgušo pamieru un izraisīja Hamas raķešu triecienus pret Izraēlu.
- ASV un Izraēlas koordinācija: Nākamajā nedēļā Vašingtonā plānotas augsta līmeņa sarunas starp ASV un Izraēlu par Irānas kodolprogrammu. Donalds Tramps ir izvirzījis ultimātu Irānai – ja divu mēnešu laikā nebūs jauna kodolvienošanās, ASV var veikt militāru uzbrukumu Irānai.
- Irānas atbilde: Irāna analizē Trampa piedāvāto kodoldarījumu, taču Teherāna to drīzāk uztver kā draudu, nevis iespēju sarunām.
Šie notikumi rada domino efektu, kas var novest pie plaša mēroga kara, iesaistot ne tikai reģiona valstis, bet arī lielvaras.
Kara mehānisms: kas aiz tā stāv?
Karus nereti izraisa nevis tautas, bet gan ekonomiskās un politiskās elites, kas kontrolē informāciju, diplomātiju un militāros konfliktus.
- Militāro industriju peļņa – Katrs karš nozīmē miljardiem dolāru ieroču ražotājiem, kuri piegādā gan uzbrucējiem, gan aizstāvjiem. ASV un Eiropas militārās korporācijas ir lielākie ieguvēji no eskalācijas.
- Gāzes un naftas intereses – Tuvo Austrumu kontrole pār enerģijas resursiem vienmēr ir bijusi galvenais konflikta avots. Nestabilitāte reģionā rada iespējas manipulēt ar tirgus cenām un dominēt globālajā ekonomikā.
- Propagandas mašinērija – Mediji manipulē ar sabiedrības viedokli, radot tēlus par „labiem“ un „ļauniem“, lai attaisnotu agresiju. Tiek izmantoti diplomātiski triki, ekonomiskās sankcijas un informācijas kampaņas, lai ievirzītu sabiedrības atbalstu karam.
Ne jau tautas vēlas šo karu – tas tiek uzspiests no augšas, izmantojot baiļu un naida politiku.
Vai cilvēce var apturēt šo karu?
Šis ir izšķirošs brīdis pasaules vēsturē. Sabiedrībai ir tikai divi ceļi – vai nu sekot kara propagandai un ļauties destrukcijai, vai arī apvienoties patiesības vārdā un apturēt šo asiņaino mašinēriju.
Mēs nedrīkstam ļauties manipulācijām. Katram cilvēkam ir jāuzdod sev jautājums – kas no šī kara iegūst? Vai tas tiešām tiek karots par taisnīgumu un brīvību, vai tikai par varu un naudu?
Miera nākotne ir tautu rokās, nevis politisko un ekonomisko eliti interesēs. Vai mēs ļausimies iegrūst sevi vēl vienā karā, vai arī pieprasīsim patiesību un mieru?
