Šūmaņa rezonanse (Schumann Resonance) ir dabisks elektromagnētisks fenomens, kas rodas telpā starp Zemes virsmu un jonosfēru. Tā ir pastāvīga rezonējoša frekvence, kas pirmo reizi teorētiski aprakstīta 1952. gadā vācu zinātnieka Vilhelma Šūmaņa pētījumos.
Kā tā rodas?
Zemes atmosfērā notiek vairāk nekā 2000 zibens izlāžu katru minūti. Šīs izlādes ģenerē elektromagnētiskos viļņus, kas atstarojas starp Zemi un jonosfēru, veidojot rezonējošu efektu. Šis efekts darbojas kā dabīga elektromagnētiskā telpa, kurā noteiktās frekvencēs pastāv stāvoši viļņi. Pamatfrekvence ir 7.83 Hz, un tai seko augstākas harmonikas: 14.1 Hz, 20.3 Hz, 26.4 Hz u.c.
Zinātniskā nozīme
- Klimata un atmosfēras monitorings: Izmaiņas rezonansē var liecināt par globālām klimata pārmaiņām vai atmosfēras traucējumiem.
- Zibens aktivitātes novērošana: Zinātnieki izmanto Šūmaņa rezonansi, lai sekotu zibens vētrām un to ietekmei uz Zemes vidi.
- Kosmosa laikapstākļu izpēte: Saules vētras un magnētiskie lauki var ietekmēt rezonanses intensitāti un harmoniku skaitu.
Saistība ar cilvēku
Zinātniski ir pierādīts, ka cilvēka smadzeņu alfa viļņi (8–12 Hz) pārklājas ar Šūmaņa pamatfrekvenci. Tāpēc tiek uzskatīts, ka mēs dabiski esam “noskaņoti” uz Zemes elektromagnētisko lauku.
Ezotēriskais skatījums
Ezotērikā Šūmaņa rezonanse tiek uzskatīta par:
- Zemes enerģētiskā lauka izpausmi;
- Saikni starp planētu un cilvēces kolektīvo apziņu;
- Apziņas izmaiņu indikatoru – jo īpaši, kad frekvence pieaug vai svārstās.
Daži uzskata, ka paaugstināta rezonanse var ietekmēt cilvēku:
- miega ciklu,
- koncentrēšanās spējas,
- emocionālo stāvokli,
- garīgo atmodu vai enerģētisko jūtīgumu.
Vai rezonanse mainās?
Pēdējos gados reģistrētas epizodes, kur Šūmaņa rezonanse paaugstinās līdz 20, 30 vai pat 40 Hz, kas izraisa diskusijas gan zinātnes, gan garīgajos aprindās. Vēl nav skaidrs, vai tas ir dabisks cikls vai cilvēka radītas pārmaiņas (5G, HAARP, u.c. tehnoloģijas).
Reāllaika Šūmaņa rezonanses dati
Ja vēlies sekot Šūmaņa rezonanses aktivitātei tiešsaistē, apmeklē šīs lapas: