by Reālpolitikas arhitekts, globalisma ideologs un pasaules kārtības veidotājs
Henrijs Kisindžers bija vācu izcelsmes amerikāņu diplomāts, politologs un ārpolitikas stratēģis, kurš vairāk nekā pusgadsimtu ietekmēja ASV ārpolitiku un starptautiskās attiecības. Viņa vārds bieži asociējas ar jēdzieniem “reālpolitika”, “aukstais karš”, “Ķīnas atvēršana” un “Vjetnamas miera sarunas”. Vienlaikus viņš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu globalisma ideoloģijas galvenajiem arhitektiem. Viņa darbība izraisīja gan apbrīnu, gan sašutumu – viņš bija gan diplomātijas ģēnijs, gan cinisma simbols.
Agrīnā dzīve
Henrijs Kisindžers (dzimis Haincs Alfreds Kisindžers, Heinz Alfred Kissinger) piedzima 1923. gada 27. maijā Furthā, Vācijā, ebreju ģimenē. Pie varas nākot nacistiem, viņa ģimene 1938. gadā emigrēja uz ASV, glābjoties no vajāšanām. ASV Kisindžers kļuva par pilsoni, dienēja Otrajā pasaules karā, un pēc kara uzsāka studijas Hārvarda universitātē, kur kļuva par politikas zinātņu doktoru un vēlāk – par profesoru.
Ceļš politikā
- gadā Henrijs Kisindžers kļuva par ASV nacionālās drošības padomnieku prezidenta Ričarda Niksona administrācijā, bet vēlāk arī par valsts sekretāru (1973–1977). Viņš kļuva par vienu no ietekmīgākajiem diplomātiem 20. gadsimta otrajā pusē. Viņa galvenie diplomātiskie sasniegumi:
1. Atkusnis ar Ķīnu
Kisindžers vadīja slepenas sarunas ar Ķīnas vadību, kas 1972. gadā noveda pie prezidenta Niksona vēsturiskās vizītes Pekinā. Tas bija stratēģisks trieciens Padomju Savienībai un pamats jaunai globālai sadarbībai ar Ķīnu.
2. SALT un attiecības ar PSRS
Viņš veicināja stratēģiskās bruņojuma kontroles sarunas (SALT), kas mazināja spriedzi Aukstā kara laikā. 1972. gadā tika panākta SALT I vienošanās, kas ierobežoja kodolieroču izvēršanu.
3. Vjetnamas miera sarunas
Par sarunām, kas noveda pie ASV karaspēka izvešanas no Vjetnamas, Kisindžers 1973. gadā saņēma Nobela miera prēmiju. Tajā pašā laikā viņš tika vainots slepenajās bombardēšanās operācijās Kambodžā un Laosā.
4. Iesaistīšanās Latīņamerikā
Kisindžers atbalstīja ASV iesaisti Čīles prezidenta Aljendes gāšanā un citās operācijās Latīņamerikā, kur demokrātiskas vēlēšanas tika nomainītas ar diktatūrām, ja vien tās kavēja komunisma izplatību.
Kisindžers un globalisms
Henrijs Kisindžers bija ne tikai diplomāts, bet arī globālās kārtības inženieris. Viņa pieeja – balstīta pragmatismā un spēku līdzsvarā – bieži kalpoja kā pamats globalisma attīstībai. Viņš atbalstīja ideju par multipolāru pasauli, kurā valstu suverenitāte pakļauta plašākiem, globāliem mērķiem.
Globalisma struktūru veidotājs
Kisindžers aktīvi piedalījās un ietekmēja šādas struktūras:
- Bilderbergas grupa – noslēgtas sanāksmes starp politiķiem, finansistiem un uzņēmējiem;
- Trīspusējā komisija – sadarbības forums starp ASV, Eiropas un Āzijas elitēm;
- Pasaules Ekonomikas forums Davosā – platforma “globālajai elitei”, kur tiek plānota nākotnes pasaules kārtība.
Šajās platformās viņš aizstāvēja idejas par:
- vienotu globālo pārvaldību,
- starptautisku finanšu institūciju dominanci,
- globālās veselības, klimata un drošības jautājumu centralizētu risināšanu.
Viņa idejas par “jauno pasaules kārtību” (New World Order) tika paustas gan rakstos, gan publiskajos izteikumos. Kritiķi apgalvo, ka tas bija mēģinājums veidot pasauli, kur lēmumus pieņem elite, nevis tauta.
“Kontrolē pārtikas piegādi – un tu kontrolē tautas; kontrolē enerģiju – un tu kontrolē kontinentus; kontrolē naudu – un tu kontrolē pasauli.”
– Piedēvēts Kisindžeram, bieži citēts globalisma kritikas kontekstā
Dzīve pēc valsts dienesta
Pēc valdības dienesta Kisindžers kļuva par ietekmīgu konsultantu, rakstnieku un stratēģisko padomdevēju. Viņš dibināja “Kissinger Associates”, kas konsultēja valdības un korporācijas. Viņa grāmatas, tostarp “Diplomātija”, “Pasaules kārtība”, un “Ķīna”, kļuva par vadlīnijām ne tikai politiķiem, bet arī korporatīvajai elitei.
Pretrunas un kritika
Kisindžers bija viens no vispretrunīgāk vērtētajiem 20. gadsimta politikas darbiniekiem. Viņa politiku sauca par aukstu un cinisku, bieži upurējot civiliedzīvotājus lielvalstu interesēs. Starp galvenajiem pārmetumiem:
- Kara noziegumi – slepenās operācijas Dienvidaustrumāzijā.
- Atbalsts diktatūrām – Čīle, Indonēzija, Argentīna u.c.
- Globalistiska domāšana – elites interesēs veidota pasaules kārtība, neņemot vērā tautu gribu.
Viņu daudzkārt centās tiesāt starptautiskos tribunālos, taču neviens no šiem centieniem neizgāja ārpus politiskā diskursa robežām.
Nāve un mantojums
Henrijs Kisindžers nomira 2023. gada 29. novembrī, 100 gadu vecumā. Viņš aizgāja mūžībā kā viens no visilgāk dzīvojušajiem ASV politiskās elites pārstāvjiem. Viņa mantojums ir sarežģīts – daži viņu pielūdz kā ģeopolitisko šaha meistaru, citi nicina kā cietsirdīgu imperiālisma simbolu.
Henrijs Kisindžers atstāja pasauli, kuru pats palīdzēja pārveidot. Viņš nebija tikai diplomāts – viņš bija arhitekts. Viņš saprata varu, to pielietoja, bet reti kad apšaubīja tās ētiskās robežas. Viņa mantojums ir kā spogulis mūsdienu pasaulei: elegants, auksts un biedējoši efektīvs.
