by Vai pasaule ir tāda pati, kad tu uz to neskaties? Šis jautājums vairs nav tikai filozofija – tas ir kvantu fizikas kodols. Slavenais Double Slit Experiment (divu spraugu eksperiments) parāda, ka pati novērošana maina fiziskās pasaules uzvedību. Vārda tiešā nozīmē – ja tu sāc skatīties, tu maini vidi.
Eksperiments ir vienkāršs. Zinātnieki šauj sīkas daļiņas – piemēram, gaismas fotonus vai elektronus – caur sienu ar divām šaurām spraugām. Aiz sienas atrodas ekrāns, kur redzams, kur daļiņas piezemējas. Ja mēs necenšamies noteikt, pa kuru spraugu daļiņa iet, uz ekrāna parādās viļņu modelis – tas nozīmē, ka daļiņa uzvedas kā vilnis un šķietami vienlaikus iet caur abām spraugām.
Taču, tiklīdz tiek uzstādīta ierīce, kas mēģina noskaidrot, pa kuru spraugu daļiņa iet, šī viļņu uzvedība pazūd. Daļiņa pēkšņi izturas kā klasiskā materiālā daļiņa – tā izvēlas vienu konkrētu ceļu, un viļņu modelis izzūd. Pats fakts, ka mēs skatāmies, maina rezultātu.
Šī parādība nav izskaidrojama ar klasisko loģiku. Kvantu mehānikā pastāv jēdziens “superpozīcija” – daļiņa eksistē vairākās iespējamās vietās vienlaikus. Bet šī neskaidrība sabrūk tajā mirklī, kad tiek veikts mērījums. Novērošana liek realitātei “izvēlēties”.
Double Slit Experiment liek uzdot būtiskus jautājumus: Vai mēs dzīvojam pasaulē, kur novērotājs ir arī līdzradītājs? Vai mūsu apziņa tiešām spēj ietekmēt fizisko realitāti? Vai vide mainās tikai tāpēc, ka kāds sāk skatīties?
Šis eksperiments nav tikai par daļiņām. Tas ir logs uz kaut ko daudz dziļāku – uz pašu realitātes struktūru. Un tajā vienmēr ir vieta tev – kā tam, kurš skatās… un līdz ar to maina.
