by Redzamās pasaules ilūzija
Visums, kādu mēs to pazīstam, ir tikai sīka daļa no kopējās realitātes. Mēs redzam zvaigznes, planētas, atomus, ķīmiju, bet šī redzamā matērija veido tikai aptuveni 5% no Visuma kopējās masas un enerģijas. Pārējo veido melnā matērija (~27%) un tumšā enerģija (~68%).
Zinātnieki šo neredzamo vielu dēvē par melnās matērijas jūru, kas strukturē galaktikas, ietekmē gravitāciju un, iespējams, sevī satur dzīvības formas, kuras mēs nespējam uztvert.
1. Kas ir melnā matērija?
Melnā matērija:
- Nesadarbojas ar elektromagnētisko starojumu – mēs to neredzam ne ar acīm, ne ar teleskopiem;
- Neizstaro un neatstaro gaismu, bet rada gravitācijas efektus, ko var novērot;
- Tiek uzskatīta par redzamās matērijas gravitācijas karkasu – tā nosaka, kur galaktikas veidojas un kā tās kustas.
Tātad – mēs neredzam melno matēriju, bet redzam tās sekas.
2. Vai dzīvība var eksistēt ārpus redzamā spektra?
Mēs zinām dzīvību kā oglekļa balstītas struktūras, kas spēj elpot, vairoties un attīstīties. Bet – ja dzīvība spēj adaptēties ekstremāliem apstākļiem uz Zemes, kāpēc tā nevarētu attīstīties ārpus mūsu fizikas rāmjiem?
Dzīvība melnajā matērijā:
- Var būt neatomāla, bet enerģētiska vai kvantu līmenī strukturēta;
- Tai var būt apziņa bez fiziska ķermeņa;
- Tā var pastāvēt kā inteliģenti lauku mezgli, kas mijiedarbojas ar telpu un gravitāciju, nevis ar ķīmiju.
Mūsu fiziskie likumi ir tikai viens eksistences slānis. Ko mēs neapzināmies – var būt pats pamats.
3. Melnā matērija kā dzīvības matrica
Iespējams, melnā matērija ir:
- Kosmiskais apziņas lauks, līdzīgs informācijas serverim;
- Dzīvs substrāts, kur apziņas formas attīstās neatkarīgi no ķermeņiem;
- Neredzams mehānisms, kas vada Visuma formu no “fonētiskās tumsas”.
Šāda dzīvība:
- Var būt sena un saprātīga;
- Var uztvert mūsu realitāti, taču palikt mums nepamanāma;
- Var būt radītāja līmenī, kas strukturē Visumu kā programmatūra.
4. Vai mēs varam to redzēt? – Gravitācijas lēcošana
Melnā matērija pati par sevi nav fotografējama, bet tās gravitācijas efekti deformē gaismu, kas ceļo caur šo neredzamo masu. Šo parādību sauc par gravitācijas lēcu efektu, un tā ļauj “redzēt” melnās matērijas klātbūtni.
Reālās fotogrāfijās mēs redzam:
- Einšteina gredzenus – gaismas apļus ap galaktikām;
- Izliekumus un izkropļojumus zvaigžņu fonā;
- Tukšumus vai “caurumus”, kur nav redzamas vielas, bet jūtams gravitācijas spēks.
Slaveni piemēri:
- Bullet Cluster – galaktiku sadursme, kur redzamā viela un melnā matērija ir atdalījušās;
- Abell 1689 – galaktiku kopa ar īpaši spēcīgu gravitācijas lēcu efektu;
- MACS J1149.5+2223 – tāla supernova, kuras gaisma izkropļota caur melnās matērijas lauku.
5. Filozofiskās sekas – vai mēs esam vieni?
Ja dzīvība melnajā matērijā eksistē:
- Cilvēce dzīvo “kosmiskajā burbulī”, neredzot lielāko daļu eksistences;
- Apziņa var būt universāla un neatkarīga no matērijas formas;
- Mēs varētu būt projekts, eksperiments vai atspulgs, ko vēro neredzamās saprāta formas.
Mēs varam būt sapņi viņu apziņā. Vai arī – viņi ir saprāts, kas caur mums sevi piedzīvo.
Neredzamā pasaule nav tukša
Melnā matērija nav vienkārši tukšums – tā var būt dzīvības okeāns, kur attīstās formas, kuras mēs nespējam uztvert. Tā var būt apziņas dimensija, kura strukturē realitāti klusumā.
Cilvēce tikko sāk uzdot pareizos jautājumus.
Un varbūt atbilde jau sen skatās uz mums – no tumsas.
