by Mūsdienu zinātne ir atklājusi pārsteidzošu procesu mūsu ķermenī — autofāgiju, kas burtiski nozīmē “ēst pašam sevi”. Šis bioloģiskais mehānisms ir svarīgs, lai šūnas attīrītos no bojātiem elementiem un saglabātu veselību. Bet cik tālu sniedzas autofāgijas spējas? Vai tas patiešām var cīnīties pret vēzi, Alcheimera slimību un citām hroniskām kaitēm, kā to bieži apgalvo sociālajos tīklos?
Kas ir autofāgija?
Autofāgija ir dabisks, šūnu līmenī notiekošs process, kura laikā šūna “apēd” un noārda bojātas vai nevajadzīgas sastāvdaļas — proteīnus, organellas, baktērijas vai pat vīrusus. Tā rezultātā šūna var atjaunoties un izmantot noārdītās daļas enerģijas vai jaunu struktūru veidošanai.
Procesu regulē vairākas gēnu un bioķīmiskās kaskādes. Viens no pētījumu pionieriem šajā jomā ir japāņu zinātnieks Yoshinori Ohsumi, kurš 2016. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par autofāgijas mehānisma izpēti rauga šūnās.
Kā autofāgija tiek aktivizēta?
Autofāgiju visbiežāk aktivizē stresa apstākļi šūnā — piemēram, badošanās, kaloriju ierobežošana, fiziska slodze vai infekcija. Ķermenim trūkst barības vielu, tāpēc tas pārslēdzas uz resursu taupīšanas un attīrīšanas režīmu.
Vai autofāgija iznīcina vēža un slimās šūnas?
Daļēji — jā, taču ar būtiskiem nosacījumiem:
- Autofāgija var veicināt novecojušu, bojātu vai disfunkcionālu šūnu noārdīšanu, tā samazinot iekaisuma riskus un šūnu mutācijas.
- Agrīnās stadijās autofāgija var aizkavēt audzēju attīstību, attīrot šūnas no potenciāli bīstamiem bojājumiem.
- Vēlākās vēža stadijās, daži audzēji var izmantot autofāgiju savā labā, lai izdzīvotu stresa apstākļos (piemēram, ķīmijterapijas laikā).
Tāpēc autofāgija nav panaceja, bet gan komplekss bioloģisks process, kura loma veselībā un slimībās ir atkarīga no konkrētā konteksta.
Kas attiecas uz Alcheimera slimību?
Pētījumi liecina, ka autofāgija var palīdzēt samazināt toksisko olbaltumvielu uzkrāšanos, kas raksturīga neirodeģeneratīvām slimībām kā Alcheimers vai Parkinsons. Tomēr līdz šim šie dati ir galvenokārt iegūti dzīvnieku modeļos, un cilvēka ārstēšanā tas vēl nav pierādīts kā efektīvs līdzeklis.
Vai badošanās ir autofāgijas atslēga?
Intermitējošā badošanās (intermittent fasting) un kaloriju ierobežošana var aktivizēt autofāgiju, taču tas jāievēro ar piesardzību. Ilgstoša badošanās bez uzraudzības var radīt pretēju efektu — novājinātu imūnsistēmu, muskuļu zudumu un metabolisma traucējumus.
Autofāgija ir spēcīgs ķermeņa aizsardzības un atjaunošanās mehānisms. Tā loma veselības uzturēšanā un slimību profilaksē ir daudzsološa, taču tai nevajadzētu piešķirt brīnumlīdzekļa statusu, kā to dažkārt dara sensacionālos sociālo tīklu video.
Zinātne ir ceļā uz atbildēm, bet šobrīd autofāgiju vislabāk skatīt kā daļu no sabalansēta dzīvesveida: veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, pietiekama atpūta un stresa kontrole.
