by Dramatiskas pārmaiņas ledāju platībā
Jaunākie Ķīnas Nacionālās mežu un zālāju pārvaldes dati atklāj, ka pēdējo sešu desmitgažu laikā Ķīnas ledāju platība ir samazinājusies par 26%, un aptuveni 7 000 mazo ledāju ir pilnībā izzuduši. Šie ledāji atrodas galvenokārt Tibetas plato, Siņdzjanā, kā arī Sjičuaņas, Juaņas, Gansu un Cjinhajas provincēs.
Salīdzinot ar datiem no 1960. gadiem, kad ledāji aizņēma ap 59 000 km², šobrīd to platība ir sarukusi līdz 46 000 km².
Ko tas nozīmē?
Šis straujais ledāju zudums rada vairākus būtiskus riskus:
- Saldūdens resursu samazināšanās – ledāji nodrošina ūdeni miljoniem cilvēku un lauksaimniecības vajadzībām.
- Nestabilas upju plūsmas – samazinās ūdens pieplūdums sausuma periodos, bet palielinās pēkšņu plūdu iespējamība.
- Pieaugoši nogruvumu un lavīnu riski kalnu apvidos.
Ledāji vienlaikus kalpo kā būtisks elements reģionālajā ekoloģiskajā līdzsvarā, un to samazināšanās ietekmē gan cilvēkus, gan dabu.
Tehnoloģiski risinājumi situācijas stabilizēšanai
Ķīna īsteno vairākus pasākumus, lai aizkavētu ledāju kušanu un saglabātu esošos resursus:
- Sniega pārklāji tiek izmantoti, lai pasargātu ledājus no tiešas saules ietekmes.
- Mākslīgā sniega radīšanas sistēmas palīdz kompensēt dabiskā sniega trūkumu noteiktos reģionos.
Šie risinājumi tiek izmēģināti īpaši Tibetas plato – reģionā, kas bieži dēvēts par “Trešo polu” tā ledāju un ūdens resursu apjoma dēļ.
Kāpēc sabiedrībai tam jāpievērš uzmanība?
Ledāju zudums nav tikai attāla vides problēma. Tas tieši ietekmē:
- Ūdens pieejamību gan pilsētās, gan laukos.
- Infrastruktūru un cilvēku drošību kalnu apgabalos.
- Lauksaimniecības produktivitāti reģionos, kas atkarīgi no upju sistēmām.
Šī situācija uzsver nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību dabas ciklu un resursu izmaiņām, kā arī pielāgoties reālajām pārmaiņām, kas jau notiek.
Ledāju sarukšana Ķīnā atstāj būtisku ietekmi uz ūdens pieejamību, drošību un vidi. Laicīga rīcība un resursu pārvaldība ir kritiski svarīga, lai saglabātu līdzsvaru starp cilvēku vajadzībām un dabas procesiem.
