by 2025. gada martā ASV viceprezidents JD Venss (JD Vance) vizītes laikā Grenlandē izteica publisku kritiku Dānijas virzienā, apsūdzot to nepietiekamā ieguldījumā reģiona attīstībā un drošības nodrošināšanā.
Venss uzsvēra, ka Grenlande ir stratēģiski svarīga ASV sabiedrotā, īpaši ņemot vērā pieaugošos draudus no Krievijas un Ķīnas. Viņš norādīja, ka Savienotajām Valstīm būtu jāuzņemas lielāka loma reģiona aizsardzībā, norādot, ka “Grenlande ir pārāk svarīga, lai to atstātu novārtā”.
Šie izteikumi atbilst iepriekšējā prezidenta Donalda Trampa viedoklim, kurš 2019. gadā publiski pauda vēlmi iegādāties Grenlandi – solis, kas tolaik izraisīja plašu starptautisku rezonansi.
Dānijas atbilde
Dānijas amatpersonas JD Vensa vizīti un komentārus raksturoja kā provokatīvus. Kopenhāgena pauda satraukumu, ka šāda retorika grauj uzticību starp sabiedrotajiem un var tikt uztverta kā iejaukšanās iekšējās lietās. Dānijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Dānija turpina ievērot savas saistības pret Grenlandi un NATO.
Reakcija Grenlandē
Reakcija Grenlandes sabiedrībā bija neviennozīmīga. Daļa vietējo politiķu atbalstīja ideju par lielāku ASV iesaisti, uzskatot to par iespēju uzlabot ekonomisko attīstību un drošību. Tomēr citi brīdināja, ka šādas iniciatīvas var apdraudēt Grenlandes autonomiju un sēt spriedzi attiecībās ar Dāniju.
Stratēģiskā nozīme
Grenlande kļūst arvien svarīgāka ģeopolitiskā mērogā – tās teritorijā atrodas ASV gaisa spēku bāze Thule, kas ir būtiska raķešu aizsardzības un Arktikas uzraudzības sistēmās. Tāpat interese pieaug par dabas resursiem un jūras ceļiem, kas kļūst pieejamāki līdz ar klimata pārmaiņām.
JD Vensa vizīte un tās izraisītās diskusijas izgaismo pieaugošo ģeopolitisko spriedzi Arktikā – reģionā, kur vairs nevalda tikai aukstums, bet arī globālu lielvaru intereses.
