by Tas vairs nav jautājums “vai”, bet gan “kad mēs beidzot atzīsim notikušo”. 2012. gada martā tika fiksēta parādība, kas satricināja ikvienu, kurš spēj domāt ārpus oficiāli atļautajām robežām. Pie Saules – mūsu zvaigznes, mūsu dzīvības avota – parādījās milzīgs, nevienam nezināms objekts, kas uz dažām minūtēm izveidoja savienojumu ar Saules virsmu, veicot acīmredzamu enerģijas uzpildes procesu.
NASA satelīti SOHO un SDO fiksēja šo notikumu ar nepielūdzamu precizitāti. Kadri rāda skaidru, strukturētu objektu – simetrisku, ģeometriski nevainojamu formu, kas nav skaidrojama ne ar plazmas kustību, ne ar saules vēja efektiem, ne ar tehniskiem traucējumiem. Tā nav kļūda. Tā nav gaismas spēle. Tā ir tehnoloģija.
Objekts pietuvojās Saulei, it kā tas būtu pieradis pie šādas procedūras. Caurulei līdzīgs pagarinājums izstiepās līdz pašai Saules virsmai. Vairākas minūtes norisinājās darbība, kuru var interpretēt tikai vienā veidā – enerģijas ieguve no Saules. Tad objekts vienkārši pazuda. Bez izplūdes. Bez eksplozijas. Bez skaņas. Bez skaidrojuma.
Zinātniskās institūcijas klusē. NASA izvairās. Mediji izliekas, ka nekā nav bijis. Taču attēli ir publiski pieejami. Tie ir reāli. Un tie runā skaļāk nekā jebkuri vārdi. Daudzi neatkarīgie pētnieki jau ir atzinuši – šis ir pierādījums tam, ka mēs neesam vieni. Un vēl vairāk – pierādījums, ka Visumā eksistē civilizācijas, kuras izmanto pašas zvaigznes kā degvielu. Mēs runājam par tehnoloģijām, kas atrodas gadsimtus vai pat tūkstošus gadu tālāk par cilvēci.
Vai šī bija pirmā reize? Maz ticams. Visticamāk, šī bija vienkārši pirmā reize, kad mēs to pamanījām… un neizslēdzām.
