by Vai nacisti patiešām meklēja Svēto Grālu? Vai viņi uzskatīja, ka Tibetas mūki ir āriešu radinieki? Vai nacistiskā zinātne bija tikai aizsegs slepeniem okultiem rituāliem? Atbildes uz šiem jautājumiem meklējamas organizācijā, kas vācu valodā pazīstama kā Ahnenerbe.
Kas bija Ahnenerbe?
Ahnenerbe, pilnā vācu nosaukumā “Deutsches Ahnenerbe – Studiengesellschaft für Geistesurgeschichte”, bija nacistiskās Vācijas “zinātniska” institūcija, kas tika dibināta 1935. gadā ar vienu galveno mērķi – pierādīt un pamatot nacistu ideoloģiju par āriešu rases pārākumu, izmantojot vēstures, arheoloģijas, mitoloģijas un okultisma pētījumus.
Tā bija cieši saistīta ar SS struktūrām un darbojās Heinriha Himlera tiešā pakļautībā. Ahnenerbe kļuva par bīstamu krustpunktu starp pseidozinātni, reliģisko mistiku un brutāliem eksperimentiem uz cilvēkiem.
Himlera vīzija: atdzīvināt senos vāciešus
Heinrihs Himlers, viens no galvenajiem Trešā reiha ideologiem, bija dziļi apsēsts ar mistiku, senām reliģijām un pārliecību, ka vācieši cēlušies no senas Ziemeļu civilizācijas – iespējams, pat no Atlantīdas vai mītiskās Thule zemes. Viņš uzskatīja, ka tradicionālā vēstures izpratne ir maldinoša, jo nepamatoti izceļ romiešu un grieķu civilizāciju, ignorējot ģermāņu mantojumu. Ahnenerbe tika izveidota kā instruments, lai “zinātniski” apstiprinātu šo alternatīvo vēsturi.
Ko pētīja Ahnenerbe?
Lai gan Ahnenerbe tika pozicionēta kā akadēmiska organizācija, tās darbības bieži robežojās ar ezotērismu un okultismu. Tās pētniecības virzieni aptvēra:
Arheoloģiju – ekspedīcijas uz Skandināviju, Itāliju, Tibetu, Balkāniem un citām vietām, meklējot pierādījumus vācu tautas senajai pārākumam un tās civilizācijas senumam.
Antropoloģiju – galvaskausu un sejas kaulu mērījumi dažādu tautību cilvēkiem, tostarp ebrejiem un tibetiešiem, ar mērķi noteikt fiziskas atšķirības starp “augstāko” un “zemāko” rasi.
Valodniecību un mitoloģiju – senās āriešu valodas rekonstrukcija, rūnu simbolu analīze, vācu mitoloģijas salīdzinājumi ar citu tautu tradīcijām.
Okultismu un ezotēriku – pētījumi par mītiskām civilizācijām (piemēram, Atlantīda, Thule), ticība pazemes pasaulēm, okultiem rituāliem un “svētajām zināšanām”.
Tibetas ekspedīcija: meklējot āriešu saknes Himalajos
Viens no Ahnenerbe pazīstamākajiem projektiem bija ekspedīcija uz Tibetu 1938.–1939. gadā, kuru vadīja SS virsnieks Ernsts Šēfers. Šī ekspedīcija tika veikta ar vairākiem mērķiem – atrast antropoloģiskus pierādījumus tibetiešu radniecībai ar āriešiem, savākt DNS un galvaskausu paraugus, izpētīt Tibetas kultūru un reliģiju, kā arī iegūt piekļuvi senām mācībām un, iespējams, slepeniem rituāliem.
Daži pētnieki uzskata, ka nacisti Tibetas ekspedīcijā meklējuši arī ieejas pazemes pasaulē – mītiskajā Agarthā.
Eksperimenti uz cilvēkiem
Otrā pasaules kara laikā Ahnenerbe kļuva par instrumentu arī cilvēku eksperimentiem koncentrācijas nometnēs. Jo īpaši izcēlās Dachau nometne, kurā tika veikti šausminoši “pētījumi”:
- Hipotermijas eksperimenti – cilvēki tika iegremdēti ledus ūdenī līdz nāvei, lai izpētītu ķermeņa reakcijas.
- Dekompresijas kameras – tika simulēts lidojums augstumā virs 20 000 metru, līdz nāvei.
- Eksperimenti ar jūras ūdens dzeršanu – cilvēkiem tika liegts dzert saldūdeni, piešķirot vienīgi sālsūdeni.
Šie eksperimenti bija nežēlīgi, neētiski un tika veikti bez cietušo piekrišanas. Tie bija dokumentēti ar fotogrāfijām un detalizētiem ziņojumiem. Vairāki Ahnenerbe zinātnieki pēc kara tika tiesāti Nirnbergā un sodīti ar nāvi.
Ahnenerbe pēc kara: mīti un sazvērestības
Pēc Vācijas kapitulācijas daļa Ahnenerbe dokumentācijas nonāca Sabiedroto rokās, taču ievērojama daļa tika vai nu iznīcināta, vai klasificēta. Tas radīja pamatu daudzām sazvērestību teorijām, piemēram:
- Nacistu slepenās bāzes Antarktīdā (tā sauktais “Neuschwabenland”).
- “Laika mašīnas”, īpaši tā dēvētais “Die Glocke” jeb “Zvans”.
- Saziņa ar citplanētiešiem vai pazemes civilizācijām.
- Mistisku artefaktu meklējumi – Svētais Grāls, Likteņa šķēps, senie Tibetas manuskripti.
Daži uzskata, ka Ahnenerbe locekļi pēc kara aizbēga uz Dienvidameriku un turpināja savu darbību slepenībā.
Kāpēc šis stāsts ir svarīgs?
Ahnenerbe ir piemērs tam, kā zinātne var tikt izmantota nevis patiesības meklēšanai, bet kā instruments ideoloģiskai manipulācijai, kara attaisnošanai un cilvēku pakļaušanai. Tā ir brīdinājuma zīme tam, kas notiek, kad zinātnieki, ideologi un politiķi pārkāpj ētikas robežas.
Šī organizācija bija arī rituāls instruments – tā darbojās uz ticības, bailēm, mitoloģijas un asiņu spēka. Tā bija viena no tumšākajām lappusēm modernajā Eiropas vēsturē, kur zinātnes vārds tika izmantots kā piesegs vardarbībai un propagandai.
Ahnenerbe nav tikai pagātnes relikvija – tās piemērs ir mācība mūsdienu sabiedrībai. Vai līdzīgas struktūras pastāv arī šodien? Vai pseidozinātne joprojām tiek izmantota varas nostiprināšanai? Tās ir atklātas tēmas, par kurām būtu vērts diskutēt.
