by ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis, ģenerālis Kīts Kellogs (Keith Kellogg), ir nācis klajā ar pretrunīgi vērtētu miera plānu, kas paredz Ukrainas sadalīšanu līdzīgā veidā, kā pēc Otrā pasaules kara tika sadalīta Vācija.
Galvenie priekšlikuma punkti:
- Demilitarizēta zona: Aptuveni 30 kilometrus plata buferzona starp Ukrainas spēkiem un Krievijas okupētajām teritorijām.
- Rietumvalstu drošības spēki: Lielbritānijas un Francijas bruņotie spēki varētu tikt izvietoti Rietumukrainā kā tā sauktie “reassurance forces” jeb pārliecības spēki, lai atturētu turpmāku Krievijas agresiju. ASV sauszemes spēki šajā operācijā nepiedalītos.
- Krievijas kontroles atzīšana: Plānā faktiski tiek atzīts, ka Krievija šobrīd kontrolē aptuveni 20% Ukrainas austrumu teritorijas.
- Vēlēšanu organizēšana: Pēc pamiera ieviešanas tiktu organizētas jaunas valsts mēroga vēlēšanas, lai atjaunotu Ukrainas politisko leģitimitāti.
- Minerālu resursi: Plānā tiek apspriesta iespēja, ka ASV varētu iegūt piekļuvi Ukrainas stratēģiski nozīmīgajiem resursiem, piemēram, litijam un titānam.
Reakcijas un kritika:
- Ukrainas valdība iebilst, ka šāds priekšlikums apdraud valsts suverenitāti un varētu leģitimizēt Krievijas iebrukumu.
- Eiropas sabiedrotie skeptiski vērtē Lielbritānijas un Francijas spēju šādu operāciju īstenot bez plašākas NATO iesaistes.
- Krievijas nostāja: Kremlis jau ir noraidījis jebkādu NATO spēku klātbūtni Ukrainas teritorijā, uzskatot to par nepieņemamu provokāciju.
- Vēsturisko paralēļu kritika: Vairāki analītiķi norāda, ka salīdzinājums ar nacistiskās Vācijas sadalīšanu ir nepiemērots un aizskarošs Ukrainas kontekstā.
Ģenerālis Kellogs uzsver, ka viņa priekšlikums nav paredzēts kā pastāvīga Ukrainas sadalīšana, bet gan kā mehānisms miera nodrošināšanai un valsts neatkarības stiprināšanai. Tomēr šis piedāvājums jau izraisījis plašas diskusijas un pretrunīgas reakcijas gan Ukrainā, gan starptautiskajā sabiedrībā.
