by 1957.gadā Padomju Savienība atklāja vienu no saviem grandiozākajiem zinātnes projektiem — Synchrophasotron. Šī milzīgā zinātniskā iekārta, kas atradās Dubnas pilsētā pie Maskavas, bija viens no pasaules pirmajiem un spēcīgākajiem protonu paātrinātājiem, kas tika izstrādāts, lai ielūkotos pašā matērijas struktūras kodolā.
Zinātne vai stratēģija?
Synchrophasotron bija ne tikai zinātnes sasniegums — tas bija arī aukstā kara instruments. Tāpat kā CERN Rietumos, Dubnas zinātnes centrs (JINR) kļuva par Padomju Savienības prestiža simbolu zinātnes frontē. Šeit tika paātrinātas daļiņas līdz neticamai enerģijai — līdz 10 GeV, lai pētnieki varētu izprast kvarku uzvedību, kodolspēku dabu un pat eksotiskas daļiņas, par kurām tajā laikā pastāvēja tikai teorijas.
Tehnoloģiju koloss
Synchrophasotron bija vairāk nekā 36 000 tonnu smags un izstiepās kā milzīgs magnētisks aplis pazemē. Tas izmantoja sinhronu magnētisko lauku un elektromagnētisko viļņu kombināciju, lai paātrinātu daļiņas līdz ātrumam, kas pietuvojas gaismas ātrumam. Tā bija tehnoloģija, kas savā laikā pārspēja gandrīz jebko citur pasaulē.
No Synchrophasotron līdz Dubnijam
Dubnas laboratorijās tika veikti eksperimenti, kuru rezultātā tika atklāti jauni ķīmiskie elementi, tostarp Dubnijs (Db) — nosaukts par godu pilsētai. Šeit tika pētīts arī antimateriāls, mezoni, un tika likti pamati daudzām mūsdienu daļiņu fizikas teorijām.
Slepenības aura un mūsdienu mantojums
Kaut arī daudzi Synchrophasotron eksperimenti bija klasificēti, mūsdienās Dubna darbojas kā atvērts, starptautisks zinātnes centrs. Jaunākās paaudzes paātrinātājs — Nuclotron — balstās uz supravadošo magnētu tehnoloģiju un ir daļa no NICA projekta (Nuclotron-based Ion Collider fAcility), kas konkurē ar CERN eksperimentiem mūsdienu līmenī.
Kopsavilkums
Dubnas Synchrophasotron nav tikai daļiņu paātrinātājs — tas ir vēstures artefakts, tehnoloģiskais mantojums, un aizraujošs atgādinājums, ka zinātne vienmēr ir bijusi ne tikai atklājumu, bet arī varas un prestiža instruments. Šis Padomju koloss bija veidots, lai atbildētu uz vienu no cilvēces lielākajiem jautājumiem — kas mēs esam, no kā mēs esam veidoti?
