by 2025. gada 16. maijā Stambulā notika pirmās tiešās pamiera sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš 2022. gada. Lai gan Turcija jau iepriekš ir kalpojusi kā neitrāls starpnieks, šī tikšanās beidzās nepilnu divu stundu laikā, un būtisks progress netika panākts.
Dalībnieki
Ukrainas delegāciju vadīja aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, bet Krieviju pārstāvēja prezidenta padomnieks Vladimirs Medinskis. Krievijas prezidenta Vladimira Putina neierašanās izraisīja kritiku — Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka tas apliecina Maskavas noraidošo attieksmi pret patiesu dialogu.
Sarunu saturs
Ukraina ierosināja 30 dienu beznosacījumu pamieru, lai apturētu civiliedzīvotāju ciešanas. Savukārt Krievijas puse pieprasīja Ukrainas spēku atkāpšanos no okupētajām teritorijām, ko Ukraina kategoriski noraidīja.
Starptautiskā reakcija
Sarunās piedalījās arī ASV valsts sekretārs Marks Rubio. Viņš paziņoja, ka jēgpilns progress iespējams tikai tiešās sarunās starp prezidentiem Trampu un Putinu. Šis izteikums uzsver pieaugošo nepieciešamību pēc augstākā līmeņa dialoga.
Kara darbības turpinās
Lai gan sarunas tika atsāktas, tajā pašā dienā tika ziņots par jauniem Krievijas dronu uzbrukumiem Ukrainas pilsētām, tostarp Kijivai. Tas vēl vairāk sarežģī uzticēšanos sarunām un rada šaubas par Krievijas patiesajiem nodomiem.
Sarunu atsākšana ir nozīmīgs solis, taču reāls pamiera risinājums vēl ir tālu. Starptautiskā sabiedrība aicina turpināt diplomātiskos centienus, taču panākumi būs iespējami tikai ar abu valstu vadītāju tiešu iesaisti.
