by Japānas zinātnieki ir spēruši nozīmīgu soli uz priekšu neirozinātnē – viņiem izdevies aktivizēt sen zaudētas atmiņas pelēm, izmantojot modernās gēnu rediģēšanas un optogenētikas tehnoloģijas. Šie rezultāti var nākotnē pavērt iespējas atjaunot šķietami “aizmirstus” smadzeņu datus arī cilvēkiem, iespējams pat iepriekšējo paaudžu pieredzi.
Atmiņas nav zaudētas, tikai slēptas
Pētījumu vadīja Nobela prēmijas laureāts Susumu Tonegava no RIKEN Brain Science Institute. Eksperimentā peles tika apmācītas saistīt noteiktu vidi ar nepatīkamu stimulu – vieglu elektrošoku. Pēc tam ar ķīmisku vielu tika mākslīgi izraisīta amnēzija, un peles vairs neizrādīja baiļu reakciju.
Taču, kad pētnieki ar zilu gaismu stimulēja konkrētus smadzeņu neironus, kas bija saistīti ar šo atmiņu, peles atkal izrādīja reakciju – tas nozīmē, ka atmiņa nebija dzēsta, bet gan kļuvusi nepieejama. Tas maina izpratni par to, kā smadzenes glabā un “zaudē” informāciju.
Gēni, kas regulē atmiņas pieejamību
Vēl viens pētījums tajā pašā institūtā atklāja, ka gēns SCN2A, kas ir nozīmīgs cilvēka kognitīvajām spējām, būtiski ietekmē arī atmiņas veidošanos. Peles ar traucējumiem šajā gēnā nespēja pilnvērtīgi saglabāt iepriekšējo pieredzi, īpaši miega laikā, kad smadzenes parasti konsolidē informāciju.
Ko tas nozīmē cilvēkiem?
Šie atklājumi paver revolucionāru iespēju nākotnē palīdzēt cilvēkiem ar atmiņas traucējumiem – piemēram, pēc traumām, ar amnēziju vai Alcheimera slimību. Ja iespējams aktivizēt atmiņu pelēm, izmantojot neironus, kas glabā pieredzi, pastāv iespēja, ka līdzīgas metodes kādreiz būs piemērojamas arī cilvēka smadzenēm.
Turklāt šāda pieeja teorētiski var pavērt iespēju piekļūt dziļākos atmiņu slāņos, kas saistīti ar agrīnu bērnību vai pat ģenētiski mantotu informāciju no iepriekšējām paaudzēm.
Japānas zinātnieku eksperimenti ar pelēm pierāda, ka atmiņa nav izdzēsta, bet gan bloķēta, un to ir iespējams aktivizēt. Lai gan pētījumi vēl atrodas agrīnā stadijā un nav piemērojami cilvēkiem bez riska, šis sasniegums paver jaunu ceļu uz nākotnes neiroloģisko slimību terapijām un cilvēka smadzeņu potenciāla izpratni.
