by 2025. gadā OpenAI prezentēja revolucionāru mākslīgā intelekta (MI) sistēmu, kas spēj ne tikai ģenerēt kodu, bet arī izstrādāt jaunus algoritmus un optimizācijas metodes bez cilvēka palīdzības. Šī sistēma ir būtisks pavērsiens ceļā uz pašpilnveidojošu mākslīgo intelektu (autonomu MI), kas spēj pats sevi uzlabot un adaptēties.
Kas tieši ir noticis?
Jaunā MI versija – balstīta uz GPT-4o (omni) arhitektūru – tika integrēta ar metakodēšanas vidi, kas tai ļauj:
- analizēt esošo programmatūras kodu;
- identificēt neefektīvus algoritmus;
- ģenerēt jaunas, efektīvākas versijas;
- testēt un izvēlēties labākos risinājumus;
- dokumentēt un mācīties no rezultātiem.
Šī MI spēj iteratīvi uzlabot pašu sevi, līdzīgi kā cilvēks, kurš mācās no kļūdām un eksperimentiem. Atšķirība ir tajā, ka MI šos procesus veic miljoniem reižu ātrāk un plašākā mērogā.
Kā tas darbojas?
OpenAI sistēma izmanto kombināciju no:
- uzdevumu pastiprinātās mācīšanās (Reinforcement Learning);
- evolucionāriem algoritmiem, kas atdarina dabiskās atlases principus;
- neironu arhitektūru automātiskas ģenerēšanas, ko sauc par neural architecture search (NAS).
Šo metožu apvienošana ļauj MI ne tikai uzlabot sniegumu konkrētās problēmās (piemēram, datu analīzē, robotikā, valodas sapratnē), bet arī izstrādāt pilnīgi jaunas stratēģijas un algoritmiskos risinājumus, kas nav iepriekš cilvēku radīti.
Ko tas nozīmē nākotnei?
Šis sasniegums ir pirmais solis ceļā uz t.s. “seed AI” – MI, kas spēj ne tikai veikt konkrētus uzdevumus, bet arī pats sevi pilnveidot bez cilvēka iejaukšanās. Tas teorētiski var novest pie eksponenciāli straujas MI attīstības, kur katra nākamā MI versija ir spējīgāka nekā iepriekšējā.
Daži no potenciālajiem pielietojumiem:
- jaunu zāļu atklāšana;
- kvantu algoritmu izstrāde;
- pilnībā autonomi roboti;
- koda refaktorēšana un optimizācija milzīgos projektos.
Iespējamie riski
Līdz ar šīm iespējām nāk arī brīdinājumi. Autonomas MI sistēmas, kas spēj pašas sevi pārrakstīt un uzlabot, rada eksistenciālus drošības riskus, ja tās nav pietiekami uzraudzītas.
Vadošie pētnieki norāda:
- nepieciešama stingra MI ētika un regulācija;
- jānodrošina, ka MI sistēmas nepārsniedz cilvēka ietekmes robežas bez kontroles mehānismiem;
- jāizstrādā “bremžu sistēmas” (AI alignment), lai MI rīkotos saskaņā ar cilvēku vērtībām.
OpenAI 2025. gada sasniegums mākslīgā intelekta jomā ir viens no nozīmīgākajiem pēdējās desmitgades laikā. MI, kas pats izstrādā savus algoritmus un optimizē savu darbību, iezīmē sākumu laikmetam, kur cilvēce kļūst par novērotāju savai radītajai tehnoloģijai.
Tā ir iespēja, izaicinājums un atbildība vienlaikus.
