by 2025. gada 28. maijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ieradās Berlīnē, Vācijā, kad situācija uz frontes līnijas kļuvusi ārkārtīgi saspringta. Vienlaikus ar diplomātiskām sarunām Berlīnē, Krievijas karaspēks turpināja plaša mēroga uzbrukumus Ukrainas pilsētām, bet Rietumu sabiedrotie pieņem arvien drosmīgākus un strīdīgākus lēmumus.
Vizīte notika laikā, kad militārā un politiskā spriedze Eiropā sasniedz augstāko punktu kopš 2022. gada kara sākuma, un runas par iespējamu konflikta paplašināšanos vairs nav tikai teorētiskas.
Vācija pavērš kursu – piešķir ieročus bez robežām
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka Berlīne:
- piešķirs Ukrainai 5 miljardus eiro militārajai palīdzībai,
- atcels visus ierobežojumus Rietumu ieroču izmantošanai ārpus Ukrainas robežām.
Šis lēmums, kas agrāk šķita neiedomājams Vācijas politikā, nozīmē, ka Ukraina tagad oficiāli drīkst uzbrukt militāriem mērķiem Krievijas teritorijā, izmantojot Vācijā ražotus ieročus.
Šāds solis tiek uzskatīts par provokatīvu, bet loģisku atbildi uz pastiprinātajiem Krievijas triecieniem, tai skaitā masveida uzbrukumu Harkivai, kur tika nogalināti un ievainoti desmitiem civiliedzīvotāju.
Kara kulminācija: Ukrainas pilsētas tiek bombardētas, Eiropa mobilizējas
Kamēr Zelenskis uzturējās Berlīnē, Krievijas bruņotie spēki turpināja plašus triecienus visā Ukrainas teritorijā:
- Harkivā tika trāpīts dzīvojamiem kvartāliem, slimnīcām un dzelzceļa mezgliem;
- Dronu un raķešu uzbrukumi izraisīja paniku un elektroapgādes pārtraukumus vairākos reģionos.
Eiropas līderi vienlaikus pastiprina aizsardzību Baltijas reģionā, un Polija izsludinājusi militārās gatavības paaugstinājumu. Situācija kļūst arvien nestabilāka.
Zelenska vēstījums: karš tuvojas bīstamai robežai
Zelenskis vizītes laikā uzsvēra:
- ka Ukraina ir gatava 30 dienu pamieram, lai pārbaudītu Krievijas reakciju;
- taču, ja Maskava turpinās ofensīvu, Ukraina būs spiesta atbildēt ar spēku.
Zelenskis arī pauda gatavību uz trilaterālu samitu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Donaldu Trampu, kura vadībā ASV atkal ieņem ietekmīgu, bet piesardzīgu lomu šajā krīzē.
Tramps klusē, Eiropa runā skaļāk
ASV prezidents Donalds Tramps, kurš atgriezies Baltajā namā, līdz šim atturējies no skaļiem paziņojumiem par Vācijas lēmumu atļaut uzbrukumus Krievijas teritorijā. Tomēr Eiropas valstis, īpaši Vācija un Francija, pārņem vadību militārās palīdzības sniegšanā Ukrainai.
Tas signalizē par jaunu ģeopolitisku dinamiku, kur Eiropa vairs negaida ASV rīcību, bet veido savu militāro politiku, nereti uzņemoties augstu risku.
Vai spriedze pāraugs atklātā sadursmē?
Eksperti brīdina, ka šāda ieroču rādiusa paplašināšana un iespējami triecieni Krievijas dziļumā var ievilkt konfliktā plašākas starptautiskas struktūras. Krievija savukārt jau piedraudējusi ar “asimetrisku atbildi” uz Vācijas lēmumu, ko Kremļa pārstāvji nodēvēja par “agresīvu soli”.
Pagaidām situācija balansē uz naža asmens – jebkura kļūda vai provokācija var novest pie eskalācijas ārpus Ukrainas robežām.
Zelenska vizīte Berlīnē ir daudz vairāk nekā tikai diplomātiska tikšanās. Tā ir:
- stratēģisks brīdinājums Maskavai,
- signāls sabiedrotajiem, ka Ukraina nepadodas un nostiprina aizsardzību,
- robežšķirtne Rietumu attieksmē pret karu – no aizsardzības uz aktīvu atbalstu ofensīvām.
Eiropa šobrīd atrodas vēsturiskā krustpunktā, kur lēmumi tiek pieņemti ne tikai kara, bet arī nākotnes drošības vārdā. Spriedze aug. Laiks rīkoties ir tagad.
