by Imigrācijas reidi izsauc masveida protestus
2025.gada jūnijā Losandželosā tika veikti plaši imigrācijas reidi, kuru laikā tika aizturēti simtiem cilvēku, tai skaitā ģimenes ar bērniem. Šie notikumi izraisīja tūlītēju sabiedrības sašutumu – tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, notika mītiņi pie valdības ēkām un spontānas demonstrācijas. Protestētāji nosoda federālās varas iestāžu rīcību un aicina pārtraukt nežēlīgās deportācijas.
Federālo spēku iejaukšanās un prezidenta lēmums
Pieaugot nemieriem un sākoties sadursmēm ar policiju, ASV prezidents Donalds Tramps izdeva rīkojumu dislocēt Jūras kājniekus un Nacionālās gvardes vienības Losandželosā. Federālie spēki ieņēma stratēģiskus punktus pilsētā – pie domes, svarīgākajiem tiltiem un lielākajos sabiedriskās transporta mezglos. Militārie transportlīdzekļi un bruņoti karavīri pilsētas centrā kļuva par ikdienu. Daļa iedzīvotāju šo soli uztvēra kā nepieciešamu drošības garantu, taču citi – kā bīstamu demokrātijas apdraudējumu.
Protesti izplatās visā ASV
Losandželosas notikumi radīja viļņveida efektu – protesti sākās arī Ņujorkā, Čikāgā, Maiami, Sanfrancisko un citās lielākajās pilsētās. Demonstrācijas pulcēja dažādu tautību un sociālo slāņu cilvēkus, īpaši aktīvi piedalījās studenti, cilvēktiesību aktīvisti un imigrantu kopienas. Dažās vietās norisinājās miermīlīgi gājieni, citviet notika sadursmes ar policiju un tika veikti aresti. Sociālie tīkli bija pilni ar aicinājumiem piedalīties protestos, tika dalīti video ar notikumiem uz vietas.
Kalifornija iesniedz prasību tiesā pret federālo valdību
Kalifornijas štata gubernators asi kritizēja federālo spēku izvietošanu, nosaucot to par “uzbrukumu štata autonomijai un demokrātiskām vērtībām.” Štata valdība oficiāli iesniedza prasību federālajā tiesā, apsūdzot Vašingtonu par federālās varas pārsniegšanu un ASV Konstitūcijas pārkāpumu. Prasībā norādīts, ka federālo spēku izvietošana notika bez saskaņošanas ar vietējām varas iestādēm, tādējādi ignorējot štata likumus un iedzīvotāju tiesības.
Sabiedrības reakcija un ekspertu viedoklis
Politiķi, cilvēktiesību aizstāvji un juristi ASV un ārvalstīs izteikuši bažas par šīs krīzes iespējamo ietekmi uz demokrātiju un tiesiskumu. Daudzi norāda, ka notiekošais palielina plaisu starp federālo valdību un štatu tiesībām, kā arī grauj sabiedrības uzticību institūcijām. Eksperti brīdina par iespējamu vardarbības saasināšanos un ilgtermiņa sekām iekšpolitiskajā situācijā.
Turpmākā attīstība un iespējamie scenāriji
Situācija turpina attīstīties – jauni protesti plānoti vairākās pilsētās, vietējās pašvaldības stiprina drošības pasākumus. Cilvēktiesību organizācijas aicina visas puses uz dialogu, demokrātisku risinājumu un vardarbības novēršanu. Daļa sabiedrības pieprasa izmaiņas imigrācijas politikā un lielāku vietējo varas iestāžu kontroli pār šāda veida lēmumiem.
