by 1974.gada 16. novembrī no Arecibo radioteleskopa Puertoriko tika nosūtīts radio signāls kosmosā, kas pazīstams kā Arecibo ziņojums. Tas bija pirmais mēģinājums nodot strukturētu informāciju par cilvēci iespējamām ārpuszemes civilizācijām. Signāls tika raidīts uz Herakla Lodveida zvaigžņu kopu (M13), kas atrodas aptuveni 25 000 gaismas gadu attālumā. Tādēļ, pat ja tur būtu saprātīga civilizācija, atbilde varētu atnākt tikai pēc desmitiem tūkstošu gadu.
Signālu izstrādāja astronomi Frenks Dreiks, Karls Sagāns un citi, un tas tika kodēts binārā formātā. Tā saturs attēloja:
- Matemātiskus un ķīmiskus pamatelementus, kas veido dzīvību uz Zemes.
- Cilvēka DNS struktūru un tā ķīmiskos elementus.
- Cilvēka figūru ar vidējo augumu un iedzīvotāju skaitu uz Zemes (aptuveni 4 miljardi tolaik).
- Saules sistēmu ar izceltu Zemi kā vietu, no kurienes nāk signāls.
- Pašu Arecibo teleskopu, lai parādītu, kāda tehnoloģija tika izmantota ziņojuma nosūtīšanai.
Signāls bija vairāk simbolisks, jo reālistiski cerēt uz atbildi bija gandrīz neiespējami. Tomēr 2001. gada augustā Čilboltonas observatorijas tuvumā Anglijā parādījās neparasts raksts labības laukā, kas atgādināja Arecibo ziņojumu, bet ar būtiskām atšķirībām.
Šajā attēlā cilvēka figūra tika aizstāta ar humanoīdu ar lielu galvu un mazāku ķermeni, kas atgādināja klasiskās “pelēko citplanētiešu” tēlu. DNS struktūra bija nedaudz mainīta, norādot uz iespējamu citplanētiešu ģenētisko atšķirību. Turklāt, Saules sistēmā bija izcelta vēl viena planēta, kas, iespējams, apzīmēja citplanētiešu izcelsmes vietu. Arecibo teleskopa vietā attēlā bija cita, sarežģītāka ierīce.
Daži uzskata, ka tas bija sarežģīts joks vai mākslas darbs, jo labības apļus var radīt arī cilvēki, bet citi uzskata, ka šī “atbilde” varētu būt īsts mēģinājums nodibināt kontaktu.
Līdz šim nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka Čilboltonas attēls bija reāla citplanētiešu atbilde, bet tas paliek viens no noslēpumainākajiem un precīzākajiem labības apļu veidojumiem vēsturē.
