by Stratēģisks dialogs Krievijas galvaspilsētā
2025. gada 23. jūnijā Irānas ārlietu ministrs Seyed Abbas Araghchi ieradās Maskavā uz ārkārtas tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Šī tikšanās notika tikai dažas dienas pēc ASV un Izraēlas veiktajiem uzbrukumiem Irānas kodolobjektiem — notikuma, kas radījis plašu starptautisku satraukumu.
Galvenie apspriežamie jautājumi
1. Reģionālā drošība un diplomātiska reakcija
Putins un Araghchi apsprieda iespējamos soļus, lai novērstu konflikta eskalāciju Tuvajos Austrumos. Maskava uzsvēra nepieciešamību pēc diplomātiskas deeskalācijas, vienlaikus nosodot ASV un Izraēlas agresiju kā starptautisko tiesību pārkāpumu.
2. Atbalsts Irānai – politisks, ne militārs
Lai gan Krievija apliecināja solidaritāti ar Irānu, oficiāli tika norādīts, ka Maskava neplāno tiešu militāru iesaisti. Uzsvars tiek likts uz stratēģisku partnerību, nevis militāro aliansi.
3. Stratēģiskais līgums starp Irānu un Krieviju
Puses atsaucās uz janvārī parakstīto 20 gadu stratēģiskās sadarbības līgumu, kas aptver ekonomiku, enerģētiku, aizsardzību un kodoltehnoloģiju jomas. Šis līgums gan neparedz savstarpēju militāru aizsardzību.
Konteksts: kodolobjektu uzbrukumi
Nedēļu pirms tikšanās ASV un Izraēla veica triecienus trīs stratēģiskiem Irānas kodolobjektiem: Fordow, Natanz un Isfahāna. Šie triecieni izraisīja bažas par iespējamu reģionālu karu un mudināja Irānu meklēt atbalstu saviem sabiedrotajiem, galvenokārt Krievijā un Ķīnā.
Starptautiskā reakcija
Kamēr rietumvalstis saglabā rezervētu nostāju, Krievija sevi pozicionē kā diplomātisku līdzsvarotāju, aicinot uz ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi. Tikmēr Irāna brīdina, ka, ja tiks apdraudēta tās suverenitāte, tā “nesēdēs malā”.
Ekonomiskās sarunas: nafta, gāze un sankcijas
Tikšanās laikā liela uzmanība tika veltīta arī ekonomiskajiem jautājumiem. Irāna un Krievija vienojās saskaņot nostāju attiecībā uz:
- Naftas cenu politiku OPEC+ ietvaros, lai ierobežotu rietumvalstu ietekmi tirgū;
- Gāzes piegāžu stratēģiju Eirāzijas reģionam, īpaši ņemot vērā Eiropas sankcijas un cenu kāpumu;
- Ekonomisko karu ar ASV un tās sabiedrotajiem, tostarp sadarbību norēķinos ārpus dolāra sistēmas.
Abas valstis apliecināja vēlmi padziļināt enerģētisko sadarbību un veidot alternatīvu finanšu sistēmu, lai mazinātu Rietumu ekonomisko spiedienu.
Tikšanās Maskavā kalpoja kā skaidrs signāls: Irāna nav viena. Krievija ir gatava sniegt diplomātisku un ekonomisku atbalstu, īpaši brīdī, kad Tuvajos Austrumos pieaug militārās spriedzes risks. Lēmumi par naftu, gāzi un ekonomisko sadarbību var būtiski ietekmēt globālo tirgu līdzsvaru.
