by Kas ir SN 2006gy?
SN 2006gy ir viena no spilgtākajām supernovām, kāda jebkad novērota cilvēces vēsturē. Tā tika atklāta 2006. gada 18. septembrī Perseja zvaigznājā, aptuveni 238 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes, galaktikā NGC 1260. Šis kosmiskais notikums pārsteidza gan astronomus, gan visu zinātnes pasauli ar savu neticamo spožumu.
Kāpēc SN 2006gy ir tik īpaša?
- Neticams spožums: Maksimālajā spožumā SN 2006gy bija vairāk nekā 50 reižu spilgtāka nekā parastas supernovas, sasniedzot aptuveni 10 miljardu Saules spožumu.
- Neparasts izcelsmes mehānisms: Zinātnieki uzskata, ka šo supernovu izraisīja īpaši masīvas zvaigznes nāve, kas pārsniedza 100 Saules masu.
- Reta parādība: Tiek uzskatīts, ka SN 2006gy bija tā sauktā pāra nestabilitātes supernova (Pair-instability supernova) – ārkārtīgi reta un spēcīga zvaigžņu sprādziena veids, kad visa zvaigzne tiek iznīcināta un neatstāj aiz sevis ne melno caurumu, ne neitronu zvaigzni.
Kā notiek pāra nestabilitātes supernova?
Šāda veida supernovas rodas tikai ļoti masīvām, karstām zvaigznēm. Zvaigznes kodolā intensīvas gamma starojuma enerģijas rezultātā rodas elektronu-pozitronu pāri, kas izjauc līdzsvaru un izraisa milzīgu eksploziju. Rezultātā zvaigzne uzsprāgst pilnībā, izmetot Visumā milzīgu daudzumu vielas un gaismas.
SN 2006gy nozīme zinātnē
- Zvaigžņu evolūcijas izpratne: Šī supernova palīdzēja zinātniekiem saprast, kā izskatās ļoti masīvu zvaigžņu dzīves beigas.
- Agrā Visuma modelis: Līdzīgas supernovas, iespējams, notika bieži Visuma pirmajos gados, kad bija sastopamas īpaši masīvas zvaigznes.
- Elementu veidošanās: Šādi sprādzieni izdala kosmosā smagos elementus, kas vēlāk veido planētas un citus debess ķermeņus.
SN 2006gy – galvenie fakti
- Atklāšanas datums: 2006. gada 18. septembris
- Atrašanās vieta: Galaktika NGC 1260, Perseja zvaigznājs
- Attālums no Zemes: Aptuveni 238 miljoni gaismas gadu
- Maksimālais spožums: Apmēram 10 miljardi Saules spožuma
- Supernovas tips: Pāra nestabilitātes supernova
Vai šādas supernovas var apdraudēt Zemi?
SN 2006gy atradās pārāk tālu, lai apdraudētu mūsu planētu. Taču, ja šāda supernova notiktu daudz tuvāk, tā varētu ietekmēt tuvāko kosmisko vidi. Viens no pazīstamākajiem kandidātiem uz līdzīgu sprādzienu mūsu Galaktikā ir zvaigzne Eta Carinae, tomēr tā ir pietiekami tālu, lai neradītu draudus Zemei.
Zinātniskie pētījumi un novērojumi
- NASA Chandra rentgena observatorija analizēja SN 2006gy starojumu un atklāja, ka sprādziena rezultātā radās neparasti daudz gāzu un niķeļa izotopu.
- Zvaigznes vēsturiskā uzvedība – pirms sprādziena zvaigzne bija nestabila un zaudēja milzīgu masu, veidojot biezu gāzes apvalku ap sevi.
