Černobiļas “Ziloņkāja” – vai tā slēpj vairāk nekā stāsta oficiālā versija?

Černobiļas katastrofa tiek uzskatīta par lielāko kodolavāriju cilvēces vēsturē, bet pat pēc vairāk nekā 35 gadiem joprojām ir neskaidrības par dažiem tās aspektiem. Viens no tiem ir slavenā “Ziloņkāja” – izkusušās degvielas masa, kas izveidojās pēc reaktora eksplozijas. Oficiāli tiek apgalvots, ka tā ir tikai nāvējoši radioaktīvs izkusušās kodoldegvielas un betona sakausējums, taču alternatīvās zinātnes skatījums atklāj vairākus dīvainus faktus un teorijas.

1. Neparastā struktūra un iespējamā “nezināmā fizika”

Kad zinātnieki un inženieri 1986.–1990. gados pētīja “Ziloņkāju”, viņi atklāja vairākus anomālus aspektus:

• Tās virsma ir stiklaina un kristāliska, kas liecina par ļoti augstu temperatūru – daudz augstāku, nekā teorētiski vajadzēja būt pēc izkausēšanās.
• Dažos paraugos tika atrasti neidentificēti kristālveidīgi materiāli, kuru ķīmiskā struktūra neatbilst parastajiem izkausētajiem kodolreaktora materiāliem.
• Zinātnieki konstatēja, ka dažās vietās “Ziloņkāja” izstaro vairāk neitronu, nekā paredzēts, kas varētu liecināt par spontānu mikrokodolreakciju.

Vai tas nozīmē, ka kodolreakcijas process šajā masā vēl nav pilnībā izbeidzies? Vai ir iespējams, ka šī masa var pati organizēt enerģijas atjaunošanos?

2. Vai “Ziloņkāja” ir dzīvs kodolreaktors?

Kodolzinātnieki jau gadiem ilgi apspriež iespēju, ka noteiktos apstākļos izkusuša kodoldegviela varētu spontāni atsākt kodolreakcijas. 2021. gadā Černobiļas objektā atklāja palielinātu neitronu starojumu, kas varētu liecināt, ka šajā masā notiek lēns, pašorganizējošs kodolprocess.

Kā tas ir iespējams?

• Kad ūdens vai mitrums iekļūst masā, tas var palielināt kodolreakciju iespējamību.
• Ja šajā masā joprojām ir pietiekami daudz urāna un plutonija, tad noteiktos apstākļos var rasties spontānas enerģijas izdalīšanās epizodes.
• Daži zinātnieki uzskata, ka šādas masas varētu kalpot kā dabīgi reaktori, līdzīgi kā Oklo dabiskie kodolreaktori Āfrikā, kas darbojās pirms 2 miljardiem gadu.

Ja tas ir taisnība, tad “Ziloņkāja” nav tikai izkusuša materiāla kaudze, bet iespējams, nepilnīgi izprasts kodolprocess, kas vēl turpinās.

3. Vai “Ziloņkāja” slēpj jaunu enerģijas avotu?

Ir teorijas, ka noteiktos apstākļos “Ziloņkāja” varētu būt nezināma kodolfizikas procesa rezultāts. Tā vietā, lai būtu tikai parasta izkusuša masa, iespējams, ka šeit ir notikušas unikālas pārmaiņas atomu līmenī.

Piemēram:

• Kodolenerģijā jau sen tiek pētīti eksotiski kodolreakcijas veidi, piemēram, aukstā kodolsintēze. Vai ir iespējams, ka šeit kaut kādā veidā veidojas jaunas reakcijas?
• Tiek izteiktas spekulācijas, ka Černobiļā izkusušās degvielas masa varētu būt piesātināta ar enerģiju tādā veidā, kādu pašreizējā zinātne vēl nesaprot.
• Dažos pētniecības ziņojumos norādīts, ka, ja mēs saprastu, kā šāda masa spēj radīt neparastus starojuma veidus, tas varētu pavērt durvis uz jaunām enerģijas tehnoloģijām.

Ja tā ir taisnība, tad jautājums ir: vai valdības slēpj iespējamo jaunu enerģijas avotu, kas varētu būt atklāts Černobiļā?

4. Anomālijas un mistika – neizskaidrotie fenomeni Černobiļā

Papildus zinātniskajiem jautājumiem Černobiļā ir pierakstīti arī daži neizskaidrojami fenomeni:

• Daži darbinieki, kas strādājuši ap Ziloņkāju, ziņojuši par dīvainiem gaismas uzliesmojumiem un elektriskiem lādiņiem, kas parādās ap šo masu.
• 1990. gados daži pētnieki minēja, ka kameru objektīvos parādās neizskaidrojami enerģijas lauki, kas nevar būt tikai parasts starojums.
• Ir versijas, ka noteiktos apstākļos “Ziloņkāja” varētu izstarot “eksotisku” radiāciju, kas atšķiras no parastajiem gamma stariem.

Tas viss liecina, ka Černobiļā varētu slēpties kaut kas vairāk, nekā tiek atklāts sabiedrībai.

5. Vai zinātne mums visu pastāsta?

Kodolzinātnieki turpina pētīt Černobiļu, bet par dažiem atklājumiem informācija netiek publiskota. Kāpēc? Vai tas ir tikai drošības dēļ, vai arī ir informācija, kas sabiedrībai netiek atklāta?

Ja “Ziloņkāja” nav tikai izkusuša kodoldegviela, bet enerģijas avots, kuru mēs vēl nesaprotam, tad tas varētu mainīt visu mūsu priekšstatu par kodolreakcijām un enerģijas iegūšanas iespējām.

Lai gan oficiālā versija par Černobiļas katastrofu saka, ka “Ziloņkāja” ir tikai nāvējoši radioaktīvs atkritums, alternatīvās teorijas piedāvā dziļāku un noslēpumaināku skatu uz šo fenomenu.

Vai iespējams, ka šī masa ir nezināma enerģijas forma, kas vēl nav izprasta?
Vai ir iespējams, ka šeit slēpjas kodolfizikas noslēpumi, kurus varētu izmantot jaunām tehnoloģijām?
Un visbeidzot – vai mēs kādreiz uzzināsim pilnu patiesību par to, kas notiek Černobiļas sagrautajā reaktorā?

Varbūt atbildes uz šiem jautājumiem tiks atklātas tikai nākotnē.