by Savienotās Valstis, Donalda Trampa administrācijas vadībā, pastiprina spiedienu uz Ukrainu, aicinot līdz gada beigām rīkot prezidenta un parlamenta vēlēšanas. Šī prasība tiek izvirzīta ar nosacījumu, ka tiks panākta pamiera vienošanās ar Krieviju. Šāds solis tiek pamatots ar nepieciešamību nostiprināt Ukrainas demokrātiju un politisko leģitimitāti pat kara apstākļos.
ASV nostāja un argumenti
- Kīts Kellogs, Trampa īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos, uzsvēra, ka vēlēšanu organizēšana ir būtiska Ukrainas demokrātijas attīstībai un stabilitātei.
- Viņš norādīja, ka Ukrainai ir jāpierāda spēja rīkot vēlēšanas, neskatoties uz militāro konfliktu, jo demokrātiskās sistēmas dzīvotspēja ir viens no galvenajiem faktoriem valsts leģitimitātes nodrošināšanā.
- “Tas ir spēcīgas demokrātijas skaistums – ir vairāk nekā viens cilvēks, kurš var kandidēt,” sacīja Kellogs, uzsverot, ka Ukrainai jāseko šim principam pat sarežģītajos apstākļos.
Turklāt ASV pozīcija tiek balstīta uz to, ka Ukrainas politiskā vadība pašlaik balstās uz kara laika pagarinātiem pilnvaru termiņiem, un pastāv bažas, ka Zelenska valdība varētu izmantot šo situāciju, lai izvairītos no demokrātiskas varas maiņas procesa. ASV diplomāti norāda, ka vēlēšanas varētu būt ceļš uz Ukrainas politiskās sistēmas atjaunošanu, kas nepieciešama, lai piesaistītu ilgtermiņa starptautisko atbalstu.
Ukrainas reakcija un bažas
Tomēr Ukrainas valdība un tās sabiedrotie uzskata, ka vēlēšanu rīkošana kara laikā var radīt nopietnas drošības un loģistikas problēmas.
- Dmitro Litvins, Volodimira Zelenska preses padomnieks, brīdināja, ka plāns, kas koncentrējas tikai uz pamieru un vēlēšanām, var būt nepietiekams.
- Viņš uzsvēra, ka plašas drošības garantijas ir absolūti nepieciešamas, lai novērstu Krievijas ietekmi uz vēlēšanu procesu un aizsargātu Ukrainas teritoriālo integritāti.
- Litvins skaidroja: “Ja šis plāns ir tikai par pamieru un vēlēšanām, tas ir izgāzies plāns – Putinu tas neatturēs. Krievija jau iepriekš ir izmantojusi pamierus, lai pārapbruņotos un uzbruktu ar jaunu spēku.”
Papildus drošības problēmām Ukrainas amatpersonas uzsver arī loģistikas izaicinājumus. Miljoniem ukraiņu ir bēgļu statusā un atrodas dažādās Eiropas valstīs, padarot vēlēšanu organizēšanu ārkārtīgi sarežģītu. Tāpat daudzas teritorijas joprojām ir okupētas vai regulāri pakļautas uzbrukumiem, kas rada draudus vēlēšanu dalībnieku un organizatoru drošībai.
Iespējamās sekas un turpmākie soļi
Ja Ukrainai nāksies organizēt vēlēšanas saskaņā ar ASV prasībām, tas varētu nozīmēt ne tikai iekšpolitisko nestabilitāti, bet arī jaunu diplomātisko spriedzi starp Kijivu un tās rietumu sabiedrotajiem.
Ukrainas valdība uzstāj, ka vēlēšanas var notikt tikai pēc stabilu drošības garantiju iegūšanas, kas nodrošinātu valsts stabilitāti un suverenitāti.
Avoti:
