by Silīcija ieleja jau gadu desmitiem ir bijusi inovāciju centrs, kur tiek radītas tehnoloģijas, kas maina pasauli. Tagad tās bagātākie iedzīvotāji skatās vēl tālāk – uz cilvēces nākotni. Viņu jaunākā apsēstība ir bērni ar augstāku intelektu, ko iespējams nodrošināt, izmantojot ģenētisko atlasi un embriju testēšanu.
Kā darbojas poligēnie testi
Tradicionāli embriju ģenētiskie testi tika izmantoti, lai atklātu smagas iedzimtas slimības. Taču jaunākās tehnoloģijas ļauj izmantot poligēno skaitļošanu, kas analizē simtiem tūkstošu gēnu variantu un sniedz statistisku novērtējumu par bērna iespējamo IQ līmeni.
Rezultāts nav absolūts – tas nav “garantēts ģēnijs”, bet gan neliels priekšrocības procents. Pēc zinātnieku domām, maksimālais ieguvums šobrīd ir tikai 3–4 IQ punkti, taču daudzi vecāki Silīcija ielejā uzskata, ka pat šāda atšķirība var dot priekšrocības nākotnes konkurencē.
Elites investīcijas nākotnes pēcnācējos
Uzņēmumi kā Nucleus Genomics un Herasight jau piedāvā embriju IQ skrīningu. Cenas ir iespaidīgas – sākot no 6 000 dolāriem līdz pat 50 000 dolāru. Daži klienti izmanto arī augstākās klases saderības pakalpojumus – “matchmaking” uzņēmumi iekasē līdz pat 500 000 dolāru, lai bagātajiem atrastu “pareizo” partneri bērnu radīšanai.
Tas rada jautājumu – vai mēs tuvojamies pasaulei, kur turīgie varēs “nopirkt” sev nākamo ģēniju, bet pārējie paliks ārpus spēles?
Zinātniskās un ētiskās robežas
Lai gan daļa tehnoloģiju entuziastu to uzskata par cilvēces evolūcijas soli uz priekšu, kritiķi brīdina par nopietnām sekām.
- Precizitātes trūkums – IQ prognozēšana ar gēniem joprojām ir nepilnīga.
- Neprognozējami riski – paaugstināts autisma vai citu slimību risks.
- Ētiskās dilemmas – vai tas nav ceļš uz jaunu eugenikas formu?
- Sociālā nevienlīdzība – bagātajiem būs priekšrocības, bet sabiedrība sašķelsies vēl vairāk.
Kritiķi salīdzina šo tendenci ar 20. gadsimta bīstamajiem eksperimentiem eugenikā, kad tika uzskatīts, ka cilvēci var uzlabot, “atlasot pareizos cilvēkus”.
Eksistenciālie argumenti
Racionālistu kustība Silīcija ielejā apgalvo, ka gudrāki cilvēki nākotnē varētu būt cilvēces izdzīvošanas garantija. Viņuprāt, mākslīgais intelekts kļūs tik spēcīgs, ka tikai izcili prāti spēs to kontrolēt un novērst globālas katastrofas. Tādēļ bērnu ar augstu IQ radīšana tiek pasniegta kā “morāls pienākums”.
Paralēlās idejas: UBI un AI revolūcija
Šis virziens nav vienīgais. Silīcija ielejā aktīvi tiek runāts arī par universālo pamatienākumu (UBI) – sistēmu, kur katrs cilvēks saņemtu garantētu ikmēneša maksājumu. Elons Masks un Sems Altmanis paredz, ka AI aizstās miljoniem darba vietu, un šādā pasaulē pamatienākums kļūs par vienīgo risinājumu sociālajam stabilitātei.
Ķīnas faktors – AI atvērtā koda sacensība
Tikmēr Ķīna izvēlējusies citu stratēģiju – masveidā investēt atvērtā koda mākslīgajā intelektā. Šādi modeļi ir brīvi pieejami, un Pekina cer tos padarīt par globālu standartu, lai apsteigtu Rietumus tehnoloģiju sacensībā.
Tas rada jaunus draudus ASV, jo, kamēr Silīcija ieleja sapņo par ģenētiskiem ģēnijiem, Ķīna praktiski nostiprina savu ietekmi AI laukā.
“Ģenētiski izveidots ģēnijs” – tā skan Silīcija ielejas nākotnes vīzija. Taču vai tas patiešām nozīmēs cilvēces progresu, vai arī jaunu nevienlīdzības un ētikas krīzi? Zinātne šobrīd piedāvā tikai nelielu IQ priekšrocību, bet ētiskie jautājumi un sabiedrības sekas ir milzīgas.
Diskusija par to, vai cilvēks drīkst “radīt” gudrākus pēcnācējus, tikai sākas. Un, kā liecina vēsture, atbildes nebūs vienkāršas.
