Austrālijā 31. augustā notika plaši “March for Australia” gājieni, kuros tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, lai paustu neapmierinātību ar imigrācijas politiku. Demonstrācijas notika lielākajās pilsētās – Sidnejā, Melburnā, Kanberā, Brisbenā un citviet, pulcējot vairākus tūkstošus dalībnieku ar nacionālajiem karogiem un plakātiem.
Neo-nacistu klātbūtne un sadursmes
Īpašu uzmanību piesaistīja tas, ka gājienos aktīvi piedalījās neo-nacistu grupējumi, piemēram, National Socialist Network. Melburnā šīs organizācijas pārstāvji ne tikai soļoja priekšgalā, bet arī uzstājās ar runām, brīdinot par “nācijas bojāeju”, ja imigrācija netiks apturēta. Vairākās vietās izcēlās sadursmes ar antifašistu un pro-Palestīnas aktīvistiem, un policijai nācās lietot piparu gāzi, lai šķirtu grupas. Tika ziņots arī par vardarbīgiem incidentiem, tostarp apsarga piekaušanu ar karogiem.
Politiķu iesaiste
Protestos bija redzami arī pazīstami politiķi. One Nation līdere Paulīne Hensone un senators Malkolms Robertss pievienojās gājieniem Kanberā, bet citās pilsētās piedalījās arī neatkarīgie deputāti. Šī politiskā klātbūtne izraisīja plašas diskusijas par to, vai radikālām kustībām netiek piešķirta pārāk liela leģitimitāte.
Valdības reakcija
Austrālijas valdība asi nosodīja notikušos gājienus. Ministri uzsvēra, ka protestus ir organizējuši un vadījuši ekstrēmistiski spēki, kas cenšas šķelt sabiedrību. Federālā valdība notikušo raksturoja kā “naida kurināšanu” un “uzbrukumu Austrālijas multikulturālajām vērtībām”. Arī vairāku štatu premjeri paziņoja, ka “staigāt kopā ar nacistiem nozīmē nostāties viņu pusē”.
Sabiedrības noskaņojums
Daļa sabiedrības pauž bažas par imigrācijas tempu un integrācijas problēmām, taču vēl lielāku satraukumu rada tas, ka šo tēmu izmanto radikāli un vardarbīgi grupējumi. Migrantu un bēgļu aizstāvības organizācijas norādīja, ka šādi protesti palielina spriedzi, draudus un apdraud minoritāšu drošību.
“March for Australia” gājieni atklāja dziļas plaisas Austrālijas sabiedrībā. Lai gan daudzi dalībnieki pauda bažas par imigrācijas politiku, pasākuma radikalizācija ar neo-nacistu klātbūtni un sadursmēm lika valdībai un plašākai sabiedrībai spert stingrus soļus, aizstāvot multikulturālās vērtības un sociālo vienotību.