by Parīzē notikušajā samitā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka 26 valstis vienojušās par stingrām drošības garantijām Ukrainai. Šī vienošanās paredz militāru, politisku un tehnisko atbalstu, lai stiprinātu valsts aizsardzību un radītu stabilitāti reģionā.
Koalīcija, kas gatava rīkoties
Makrons uzsvēra, ka jaunā koalīcija darbosies vairākos līmeņos – sauszemes, jūras, gaisa un kiberdrošības jomās, kā arī nodrošinās apmācības, loģistiku un ieroču piegādes. Tā būs daudzslāņaina drošības sistēma, kurā katra valsts sniegs ieguldījumu atbilstoši savām iespējām.
Valstu atšķirīgās pozīcijas
- Lielbritānija ir gatava izvietot spēkus un uzņemties aktīvāku lomu.
- Itālija šobrīd izvēlas neiesaistīt karaspēku.
- Vācija koncentrējas uz finanšu palīdzību un militāro apmācību programmu.
- Francija plāno nodrošināt gan apmācības, gan pretgaisa aizsardzības sistēmas.
ASV iesaiste
ASV ir apliecinājušas gatavību sniegt izlūkošanas atbalstu, pretgaisa aizsardzības sistēmas un stratēģisko koordināciju ar Eiropas partneriem. Lai gan sauszemes spēki netiks sūtīti, šī iesaiste tiek uzskatīta par izšķirošu koalīcijas stiprināšanā.
Ukrainas skatījums
Prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka šīs drošības garantijas kļūs par pamatu jaunai drošības arhitektūrai Eiropā. Viņš akcentēja, ka mehānisms ietver kiberdrošības pasākumus, apgādes nodrošināšanu un regulāras militārās apmācības.
Nākotnes soļi
- Koalīcija plāno pilnībā pabeigt drošības garantiju plānu tuvāko nedēļu laikā.
- Mehānisms stāsies spēkā pēc vienošanās par mieru, bet sagatavošanās notiek jau tagad.
- Eiropas valstis gatavojas paplašināt ieroču ražošanu un tehnisko atbalstu.
Parīzes samits iezīmē soli uz priekšu starptautiskajā sadarbībā. Valstu dažādā iesaiste veido kopīgu sistēmu, kas paredzēta Ukrainas drošības un stabilitātes nodrošināšanai nākotnē.
