by Vēsturisks notikums kosmosā
2013.gada 19. jūlijā notika kas neparasts – cilvēce varēja paskatīties uz sevi no ļoti tālas vietas. Kosmosa zonde Cassini, kas kopš 2004. gada pētīja Saturnu un tā pavadoņus, pagrieza savas kameras pret Saules sistēmas iekšpusi un iemūžināja Saturnu ar gredzeniem un tālu fonā redzamu Zemi.
Fotogrāfija tika nodēvēta par “The Day the Earth Smiled” jeb Diena, kad Zeme pasmaidīja. Tā kļuva par vienu no ikoniskākajiem NASA attēliem, kas apvienoja zinātni un simbolisku vēstījumu par mūsu planētas vienotību.
Kāpēc šis attēls ir īpašs?
Šī bija tikai trešā reize vēsturē, kad Zeme tika nofotografēta no tik liela attāluma. Attālums no Saturna līdz Zemei bija aptuveni 1,44 miljardi kilometru. Šādā mērogā mūsu planēta kļūst par mazu zilu punktiņu, kas gandrīz pazūd kosmosa bezgalībā.
NASA zinātnieki īpaši izvēlējās brīdi, kad Saule atradās aiz Saturna. Tas nozīmēja, ka Saturna milzīgā planēta aizsedza tiešos Saules starus, ļaujot kamerai uzņemt skaidru kadrējumu un reizē izvairīties no Saules spožuma. Rezultātā Saturns ar saviem gredzeniem izskatījās majestātiski izgaismots, bet tālumā iemirdzējās mūsu Zeme.
Cilvēce paskatās uz sevi
Pirms šī notikuma NASA paziņoja par gaidāmo fotografēšanu un aicināja cilvēkus visā pasaulē tajā brīdī pasmaidīt un pavicināt uz augšu. Miljoniem cilvēku vienojās šajā simboliskajā akcijā, un tādēļ fotogrāfija ieguva ne tikai zinātnisku, bet arī emocionālu vērtību.
Šis bija brīdis, kad cilvēki sajuta, cik ļoti viņi visi ir saistīti – neatkarīgi no robežām, valodām vai konfliktiem. Visa mūsu civilizācija, visa vēsture, kultūra un nākotne bija redzama vienā zilā pikselī.
Salīdzinājums ar citiem kosmosa attēliem
“The Day the Earth Smiled” bieži tiek salīdzināts ar citu slaveno fotogrāfiju – “Pale Blue Dot”, ko 1990. gadā uzņēma zonde Voyager 1, atrodoties aptuveni 6 miljardu kilometru attālumā. Abas fotogrāfijas parāda vienu un to pašu vēstījumu – cilvēce dzīvo uz niecīga punkta kosmosa plašumos, un tas ir mūsu vienīgais mājoklis.
Carolyn Porco vārdi
Cassini misijas zinātniskās komandas vadītāja Carolyn Porco par šo notikumu sacīja:
“Kad tu skaties uz šo attēlu, tu redzi ne tikai Saturnu ar tā gredzeniem, bet arī visu cilvēci – vienā pikselī. Tā bija diena, kad Zeme patiešām pasmaidīja.”
Šis citāts atspoguļo ne tikai zinātnes skaistumu, bet arī filozofisku domu par mūsu vietu Visumā.
Diena, kad Zeme pasmaidīja ir vairāk nekā fotogrāfija. Tā ir atgādinājums par mūsu planētas trauslumu un nepieciešamību to sargāt. Tā parādīja, ka neatkarīgi no atšķirībām mēs visi dzīvojam uz vienas nelielas planētas, kas peld kosmosa bezgalībā.
Šis attēls kļuva par simbolu vienotībai, zinātnes sasniegumiem un cilvēces spējai paskatīties uz sevi no pavisam citas perspektīvas.
