by Kosmiskās vētras jeb saules vētras ir spēcīgi uzliesmojumi, kas rodas uz Saules virsmas. Tās parasti saistītas ar saules plankumiem, magnētiskiem traucējumiem un koronālās masas izmešanu (CME). Šādos brīžos Saule kosmosā izsviež milzīgu daudzumu lādētu daļiņu, kuras ar lielu ātrumu dodas Zemes virzienā. Šīs daļiņas saskarē ar Zemes magnētisko lauku un jonosfēru izraisa plašu parādību spektru – no skaistām polārblāzmām līdz tehnoloģiskām katastrofām.
Ietekme uz Zemes vidi un tehnoloģijām
- Polārblāzmas – kosmiskais skaistums debesīs
- Saules daļiņas, saduroties ar skābekļa un slāpekļa molekulām atmosfērā, izraisa ziemeļblāzmas un dienvidblāzmas.
- Šīs gaismas spēles redzamas pat simtiem kilometru attālumā no poliem un ir viens no populārākajiem dabas brīnumiem.
- Satelītu bojājumi un komunikācijas traucējumi
- Kosmiskās vētras var sabojāt satelītu mikroshēmas, ietekmēt to orbītas un saīsināt kalpošanas laiku.
- Radiosakari un GPS signāli kļūst neprecīzi vai uz laiku pazūd, radot nopietnas problēmas aviācijā, jūras navigācijā un militārajā jomā.
- Elektrotīklu sabrukumi
- Spēcīgas magnētiskās vētras inducē elektriskās strāvas elektrolīnijās. Tas var izraisīt transformatoru pārkaršanu, sprādzienus un masveida elektroapgādes pārrāvumus.
- Ja mūsdienās notiktu Karingtona mēroga notikums, sekas būtu postošas – bez elektrības paliktu veselas valstis, radot milzīgu ekonomisko zaudējumu.
- Aviācija un astronautu veselība
- Kosmiskās vētras palielina kosmiskā starojuma līmeni, kas apdraud astronautus uz Starptautiskās kosmosa stacijas un citās misijās.
- Arī pasažieriem, kas lido pāri polārajiem reģioniem, radiācijas risks kļūst augstāks.
- Ietekme uz cilvēka organismu
- Lielākā daļa radiācijas tiek aizturēta ar Zemes magnētisko lauku un atmosfēru, taču daži pētījumi norāda, ka magnētisko vētru laikā cilvēki var izjust nogurumu, bezmiegu, galvassāpes un asinsspiediena svārstības.
Vēsturiskās kosmiskās vētras
- 1859. gads – Karingtona notikums
Spēcīgākā zināmā kosmiskā vētra. Polārblāzmas bija redzamas līdz pat Karību salām, bet telegrāfa līnijas aizdegās. Ja šāds notikums atkārtotos mūsdienās, sekas būtu globāla mēroga tehnoloģisks sabrukums. - 1921. gads – Dzelzceļa vētra
Radīja plašus sakaru traucējumus, ietekmējot dzelzceļa sistēmas ASV un Eiropā. - 1989. gads – Kvebekas elektroapgādes sabrukums
Kosmiskā vētra izraisīja Kanādas Kvebekas provinces elektrotīkla sabrukumu, atstājot miljonus cilvēku bez elektrības vairāk nekā deviņām stundām.
Zinātne un prognozēšana
Kosmisko vētru izpēte ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām mūsdienu astronomijas un kosmosa fiziķu jomām.
- NASA, ESA un citas kosmosa aģentūras izmanto satelītus (piemēram, SOHO un Parker Solar Probe), lai novērotu Sauli un brīdinātu par tuvojošām vētrām.
- Prognozēšana kļūst arvien precīzāka, bet joprojām grūti noteikt precīzu trieciena laiku un spēku.
- Zinātnieki cenšas izstrādāt arī aizsardzības sistēmas satelītiem un elektrotīkliem, lai mazinātu iespējamos zaudējumus.
Vai cilvēcei jābaidās?
Kosmiskās vētras ir dabiska Saules aktivitātes cikla sastāvdaļa, kas atkārtojas aptuveni ik pēc 11 gadiem. Lai arī lielākā daļa vētru ir vāji jūtamas, spēcīgākās var nopietni ietekmēt mūsdienu tehnoloģisko sabiedrību.
- Ja 21. gadsimtā atkārtotos Karingtona notikums, sekas būtu daudz smagākas nekā pirms 150 gadiem.
- Mūsdienās mūsu dzīve ir atkarīga no elektrības, interneta, satelītiem un sakariem, tāpēc pat īslaicīgs globāls traucējums varētu radīt miljardiem dolāru zaudējumus.
Kosmiskās vētras ir brīdinājums par mūsu atkarību no tehnoloģijām. Tās atgādina, ka cilvēce dzīvo ne tikai uz Zemes, bet arī plašākā kosmiskā sistēmā, kur Saule nosaka ritmu. Spēja izprast un prognozēt šīs vētras ir ne tikai zinātnes sasniegums, bet arī mūsu civilizācijas drošības jautājums nākotnē.
