ASV valdības darbība apstājusies: vairāk nekā pusotrs miljons darbinieku bez algas

Krīze sākās 1. oktobrī

ASV federālā valdība 2025. gada 1. oktobrī oficiāli nonāca “shutdown” režīmā — darbības apturēšanā, jo Kongress nespēja vienoties par jaunu budžeta likumu. Tas nozīmē, ka valsts finansējums ir iesaldēts, un daudzas iestādes ir slēgtas vai strādā ar ierobežotu personālu.

Aptuveni 900 000 federālo darbinieku ir nosūtīti piespiedu bezalgas atvaļinājumā (furloughed), bet vēl 700 000 tiek piespiesti turpināt darbu bez atalgojuma, lai uzturētu kritiski svarīgas funkcijas — armiju, aviācijas drošību un veselības aprūpes sistēmu.

Kongress nespēj vienoties

Sarunas starp republikāņiem un demokrātiem ir pilnībā iegrimušas strupceļā. Abas puses apsūdz viena otru — republikāņi prasa samazināt izdevumus un pārskatīt veselības aprūpes subsīdijas, bet demokrāti pieprasa “tīru” finansējuma likumu bez politiskiem pielikumiem.

Senāts vairākkārt nespēja pieņemt pagaidu risinājumu (tā saukto stopgap funding bill), jo nav sasniegts nepieciešamais balsu skaits. Tikmēr Pārstāvju palāta lielākoties ir bijusi dīkstāvē, cerot, ka Senāts spēs panākt kompromisu.

Ietekme uz iedzīvotājiem un ekonomiku

Krīze jau ietekmē miljoniem cilvēku. IRS (nodokļu dienests) apturējis gandrīz pusi savu darbību, daudzas federālās programmas ir iesaldētas, un daudzi uzņēmumi, kas sadarbojas ar valdību, ziņo par milzīgiem zaudējumiem.

Ekonomisti brīdina, ka ASV ekonomika varētu zaudēt 7 līdz 15 miljardus dolāru nedēļā, ja “shutdown” turpināsies. Vietējie uzņēmumi, it īpaši tie, kas atrodas pilsētās ar lielu federālo darbinieku skaitu, piedzīvo apgrozījuma kritumu.

Arī gaisa satiksme izjūt sekas – aviācijas darbinieki turpina darbu bez algas, kas rada aizkavēšanos un drošības riskus.

Furlougoti darbinieki un strīds par algu kompensācijām

Īpašu spriedzi radījusi Trampa administrācijas nostāja par negarantētu atpakaļejošo algu. Līdz šim visos iepriekšējos “shutdown” gadījumos darbinieki pēc krīzes saņēma kompensāciju, taču šoreiz Baltā nama juristi apgalvo, ka tas būs iespējams tikai tad, ja Kongress to īpaši apstiprinās.

Tas ir radījis papildu sociālu spriedzi — daudzi darbinieki piedalās protestos Vašingtonā un lielākajās pilsētās, pieprasot tūlītēju algu izmaksu vai pagaidu finansējumu.

Kas varētu notikt tālāk

Eksperti prognozē vairākus iespējamos scenārijus:

1. Īstermiņa vienošanās (stopgap bill) — visdrīzākais risinājums, kas atjaunotu valdības darbību uz dažām nedēļām, kamēr turpinās sarunas.
2. Kompromisa variants — ja abas puses vienotos par noteiktiem izdevumu griestiem vai veselības aprūpes subsīdiju apmēru.
3. Turpināta paralīze — ja politiskais konflikts saasināsies, shutdown varētu turpināties nedēļām, radot plašas ekonomiskas sekas.

Nākotnes riski

Ilgstošs “shutdown” apdraud ne tikai federālos darbiniekus, bet arī infrastruktūras uzturēšanu, valsts drošības sistēmas un sabiedrības uzticību valdībai.

Analītiķi brīdina, ka ilgtermiņa sekas varētu būt dziļākas nekā iepriekšējos gadījumos, jo šoreiz nav skaidras politiskas gribas panākt kompromisu.

ASV valdības darbības apturēšana ir nonākusi ilgākā un bīstamākā fāzē nekā sākotnēji paredzēts. Kamēr Kongress nespēj vienoties par finansējumu, vairāk nekā 1,6 miljoni cilvēku paliek bez algas, un ekonomika cieš miljardiem dolāru lielus zaudējumus katru nedēļu.