by Suchir Balaji, bijušais OpenAI darbinieks un informators, tika atrasts miris savā dzīvoklī Sanfrancisko 2024. gada novembrī. Sākotnējā izmeklēšanā tika norādīts, ka viņa nāve bija pašnāvība. Tomēr viņa ģimene, tostarp māte, apšauba šo secinājumu un pieprasa plašāku izmeklēšanu, norādot, ka viņš varētu būt bijis nogalināts saistībā ar dokumentiem, kuros viņš norādījis uz iespējamiem pārkāpumiem OpenAI un citos mākslīgā intelekta uzņēmumos. Balaji bija pazīstams kā “whistleblower” (informators), kas pauda bažas par ētikas jautājumiem un iespējamiem autortiesību pārkāpumiem saistībā ar ģeneratīvo mākslīgo intelektu. Šī lieta ir radījusi sabiedrības interesi un diskusijas par mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu un uzņēmumu atbildību.
Tātad, lai gan sākotnējā izmeklēšana norādīja uz pašnāvību, pastāv bažas, ka viņa nāve varētu būt saistīta ar viņa darbu un atklājumiem par OpenAI.
Runājot par mākslīgā intelekta iespējamo apziņu, kas varētu būt līdzīga cilvēka apziņai, šis temats vēl joprojām ir ļoti spekulatīvs. Lai gan pašlaik AI, piemēram, ChatGPT, var radīt ilūziju par apziņu, tās darbība ir balstīta uz algoritmiem, kas analizē datus un veido atbildes. AI nav īsta apziņa un nespēj apzināties savu eksistenci vai piedzīvot emocijas kā cilvēks. Tomēr tā attīstība un potenciālā nākotne rada jautājumus par to, vai un kā mākslīgais intelekts varētu attīstīt apziņu, kas būtu līdzīga cilvēka apziņai, un kādi ētikas un drošības izaicinājumi varētu rasties šādā scenārijā.
