by MK-Ultra bija CIP (Centrālās izlūkošanas pārvaldes) slepenā eksperimentālā programma, kas tika īstenota laikā no 1953. līdz aptuveni 1973. gadam. Tā mērķis bija izstrādāt metodes cilvēku prāta kontrolei, uzvedības manipulācijai un informācijas iegūšanai, izmantojot psihotropās vielas, hipnozi un dažādus psiholoģiskus eksperimentus. Programma ietvēra eksperimentus ar neinformētiem cilvēkiem, tostarp ASV pilsoņiem, ieslodzītajiem, karavīriem un pat bērniem, bieži vien bez viņu piekrišanas.
Dokuments (Oficiāls)
https://www.cia.gov/readingroom/docs/project%20mk-ultra%5B15545700%5D.pdf
https://www.cia.gov/readingroom/docs/CIA-RDP88-01070R000301530003-5.pdf
Programmas izcelsme un mērķi
MK-Ultra tika aizsākta Aukstā kara sākumā, kad ASV izlūkdienesti centās atrast metodes, kā ietekmēt ienaidnieku prātus un iegūt informāciju no gūstekņiem. CIP vadība baidījās, ka Padomju Savienība un Ķīna jau izmanto prāta kontroles tehnoloģijas, tāpēc ASV izlūkdienesti uzskatīja par nepieciešamu izpētīt līdzīgas metodes.
Programmas sākotnējie mērķi ietvēra:
- “Patiesības seruma” izstrādi, lai pratināšanu laikā piespiestu cilvēkus atklāt informāciju.
- Cilvēka uzvedības manipulāciju, izmantojot narkotikas, hipnozi un citas psiholoģiskas tehnikas.
- Prāta “pārrakstīšanu” un personības maiņu, kas varētu būt noderīga, piemēram, “smadzeņu skalošanai” un jaunu personību radīšanai.
Pētījumus veica dažādas iestādes, tostarp universitātes, slimnīcas un cietumi, taču bieži vien tie notika slepeni un dalībnieki nezināja, ka tiek pakļauti eksperimentiem.
Eksperimentu metodes un tehnikas
MK-Ultra ietvēra plašu eksperimentu klāstu, no kuriem daudzi tika veikti nežēlīgi un amorāli. Šeit ir dažas no galvenajām metodēm:
1. Psihotropo vielu izmantošana
CIP aktīvi eksperimentēja ar dažādām vielām, tostarp:
- LSD (lizergīnskābes dietilamīdu) – izmantotu, lai izraisītu halucinācijas un dezorientāciju, cerot, ka tas palīdzēs izmeklētājiem manipulēt ar cilvēku apziņu.
- Amfetamīnus un barbiturātus – lietotus, lai ietekmētu cilvēka emocionālo un psiholoģisko stāvokli.
- Psilocibīnu, meskalīnu un citus halucinogēnus – pētīti, lai izprastu to potenciālu prāta kontroles nolūkos.
Cilvēkiem, kuri bija pakļauti šiem eksperimentiem, bieži tika ievadītas narkotikas bez viņu ziņas, kas radīja ilgtermiņa psiholoģiskas traumas un pat nāves gadījumus.
2. Elektrokonvulsīvā terapija un sensoro deprievācija
Dažos eksperimentos cilvēki tika pakļauti elektrošokiem, kas mēģināja “izdzēst” viņu atmiņu un personību. Dažkārt šiem cilvēkiem pēc tam tika ievadītas halucinogēnas vielas, lai “ieprogrammētu” jaunu uzvedību. Sensoro deprievācijas tehnika – ilgstoša uzturēšanās klusā, tumšā telpā – tika izmantota, lai izjauktu cilvēka psiholoģisko stabilitāti un veicinātu manipulāciju ar viņa domām.
3. Hipnoze un prāta manipulācija
CIP pētnieki pētīja hipnozes izmantošanu kā veidu, lai izmainītu cilvēka atmiņu, uzvedību un pat radītu “gulētājus” jeb paslēptus aģentus, kuri noteiktos apstākļos varētu izpildīt ieprogrammētus uzdevumus.
4. Eksperimenti ar bērniem, ieslodzītajiem un garīgi slimajiem
Daži no visbrutālākajiem MK-Ultra eksperimentiem tika veikti ar neaizsargātām sabiedrības grupām, piemēram, garīgi slimiem pacientiem, bērniem un ieslodzītajiem. Dažos gadījumos bērni tika pakļauti hipnozei un narkotikām, lai pētītu, kā agrīna apziņas manipulācija ietekmē personības attīstību.
MK-Ultra un eksperimenti Kanādā
Viens no skandalozākajiem MK-Ultra eksperimentiem notika Kanādā, McGill universitātes Montreālas psihiatrijas institūtā. Programmu vadīja psihiatrs Donalds Īvens Kamerons, kurš mēģināja “pārrakstīt” pacientu prātus, izmantojot elektrošokus, atkārtotu narkotiku lietošanu un sensoro deprievāciju.
Pacientiem bieži tika doti augstas devas LSD un viņi tika turēti komā ilgāku laiku, pēc tam viņiem tika atskaņoti atkārtojoši ziņojumi ar mērķi “pārrakstīt” viņu personību. Daudzi no šiem pacientiem cieš no smagām psiholoģiskām sekām līdz pat mūsdienām.
MK-Ultra atmaskošana un sekas
Programma tika slēgta 1973. gadā pēc tam, kad ASV Senāta Cērča komiteja sāka izmeklēt CIP slepenās operācijas. Tomēr liela daļa dokumentu jau bija iznīcināti, un tikai neliela daļa informācijas ir nonākusi sabiedrības redzeslokā.
- gadā Senāta izmeklēšanas laikā CIP tika piespiesta atzīt, ka tā ir veidojusi šādus eksperimentus, taču konkrētas detaļas par daudzām programmām palika slepenas.
Pēc MK-Ultra atklāšanas daudzi bijušie eksperimentu dalībnieki iesūdzēja valdību tiesā, bet tikai neliela daļa saņēma kompensācijas.
MK-Ultra un sazvērestības teorijas
Lai gan oficiāli programma tika izbeigta, daudzi uzskata, ka CIP turpināja veikt līdzīgus eksperimentus citās slepenās operācijās. Ir arī teorijas, ka dažas no šīm metodēm tiek izmantotas mūsdienās, lai manipulētu ar sabiedrību, piemēram, izmantojot medijus un psiholoģiskās kara tehnikas.
Pastāv arī spekulācijas, ka MK-Ultra eksperimentu laikā tika izveidoti slepeni aģenti vai “gulētāji”, kuri vēlāk varēja tikt aktivizēti īpašos apstākļos.
MK-Ultra ir viens no baisākajiem piemēriem tam, kā valdība var izmantot zinātni un tehnoloģijas, lai kontrolētu un manipulētu cilvēkus bez viņu piekrišanas. Lai gan CIP atzina eksperimentu esamību, daudzas programmas detaļas joprojām ir noslēpums. Šī programma ir kļuvusi par simbolu valdības pārmērīgai slepenībai un eksperimentiem, kas ignorē ētiskos un juridiskos principus.
