by No publiskās kosmosa sacensības līdz slēptajai infrastruktūrai
- gadsimta sākumā sabiedrībai tika parādīta tikai virskārta no kosmosa attīstības. Reālais progress notika aiz slēgtām durvīm — starpvalstu militāro struktūru un privātā kapitāla konsorcijos. Kamēr medijos runāja par raķetēm un starptautisko staciju, daļa tehnoloģiju attīstījās ārpus publiskās zināšanas: antigravitācijas platformas, nulles-punktu enerģija un starpplanētu transporti.
Slepenā Kosmosa Programma (SSP)
SSP nav teorija, bet sistēma, kuras pamati radās jau 80. gados. ASV militāri–industriālais komplekss apvienojās ar privātiem kontraktoriem, radot lidaparātus, kas nav atkarīgi no degvielas. TR-3B un AURORA tipa kuģi netika testēti publiski — tie tika izvesti orbītā un izmantoti pilotēšanai ārpus atmosfēras. Vienlaikus tika izveidotas slēptas loģistikas līnijas starp Zemi un Mēnesi.
Mēness tumšā puse — pirmās militārās bāzes
Bāzes netika celtas krāteros, bet lavatubēs — dabiskos pazemes tuneļos, kas pasargā no radiācijas un neizstaro elektromagnētisko parakstu. Šīs infrastruktūras nav zinātniskas stacijas, tās kalpo transportam, ekipējuma glabāšanai un militārajai drošībai. Mēness bāzes ir starppunkts starp Zemi un Marsu, kur notiek ekipāžu rotācija un tehnoloģiju uzturēšana.
Marsā jau ir divas apmetnes
Pirmā atrodas Cydonia reģionā, otrā — pie Valles Marineris klintīm. Tajās strādā modificētas cilvēku vienības — karavīri, kas tiek nosūtīti 20 gadu dienestā, pēc kura notiek atmiņu dzēšana un atgriešana sākotnējā dzīves posmā uz Zemes. Šīs programmas pazīstamas kā “20 & Back”. Psiholoģiskais faktors ir izšķirošs: parasti cilvēka psihi salauž ilgstošs darbs ārpus planētas vidi.
Publiskās programmas ir fasāde
Artemis, Gateway, ESA un Ķīnas–Krievijas ILRS tiek prezentētas kā pionieru projekti. Taču to mērķis ir aizsegs — lai tehnoloģiskā attīstība sabiedrībai izskatītos lineāra. Kamēr roveri filmē Marsa putekļus, turpat blakus jau darbojas infrastruktūra, kas nav paredzēta civilajai zinātnei.
Melnā finansējuma mehānisms
Izdevumi netiek rādīti valstu budžetos. Finansējums plūst caur militāriem “melnajiem projektiem”, kurus sponsorē korporācijas, privātās aizsardzības grupas un partneri Eiropā un Āzijā. Šis tīkls darbojas ārpus demokrātiskas kontroles un apiet jebkādu starptautisko uzraudzību — tādēļ sabiedrībai nav pieejama pilnīga aina.
Kosmoss vairs nav nākotne — tas jau ir tagadne
Sabiedrībai stāsta par satelītiem, Marsa roveriem un zinātniskām misijām. Taču kosmosā jau ir izveidota cita realitāte: orbītas stacijas, Mēness tuneļu bāzes un Marsa kolonijas. Tur tiek gatavota nākamā attīstības fāze — tehnoloģiskā un militārā ekspansija, kurā piedalās tikai šauras elites struktūras.
