by Kas notika?
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir kategoriski atteikusies kļūt par “pēdējās glābšanas aizdevēju” (lender of last resort) ES plānam, kura mērķis ir piešķirt Ukrainai aptuveni €140 miljardus (≈ $163 miljardus).
Šo summu būtu paredzēts garantēt ar iesaldētiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem, kuri atrodas Eiropas finanšu institūcijās, galvenokārt Euroclear.
Plāna mērķis — nodrošināt Ukrainai masīvu finanšu drošības spilvenu, kas segtu budžeta iztrūkumus, militāro aizsardzību un kara postījumu atjaunošanu.
Taču ECB atbilde bija skaidra: nē.
ECB argumentācija: juridiskā robežlīnija
ECB analītiķi norādīja, ka pieprasītā garantēšana būtībā ir monetārā finansēšana, kas ES likumos ir stingri aizliegta.
Tā nozīmētu, ka centrālā banka netieši finansē valdības un budžeta saistības, ko neļauj ES līgumi. Šis princips pastāv, lai pasargātu ECB no politiska spiediena un inflācijas riskiem.
Trīs galvenie ECB iebildumi
- Likuma pārkāpums – centrālajai bankai nav atļauts glābt valstu budžeta projektus.
- Finanšu stabilitātes risks – €140 miljardu “ķīla” uz Krievijas aktīviem var radīt domino efektu, ja aktīvi jāatdod vai tiek apstrīdēti tiesā.
- Precedents – ja ECB tagad piekristu, nākotnē valstis varētu prasīt to pašu arī citām ģeopolitiskām krīzēm.
Kāpēc iesaldētie Krievijas aktīvi ir problēma
Krievijas Centrālās bankas aktīvi ES nav konfiscēti — tie ir iesaldēti. Tas juridiski nozīmē, ka īpašums joprojām pieder Krievijai, tikai to nevar izmantot.
Tāpēc pastāv vairāki bīstami scenāriji:
- Sankciju mīkstināšana vai politiska vienošanās nākotnē = aktīvi jāatdod.
- Krievijas tiesvedības starptautiskos arbitražos.
- Investoru uzticība ES var tikt apdraudēta — globālie finanšu tirgi ļoti nevēlas precedentu, ka “nevēlamas valstis” var tikt atņemtas aktīvi.
Šo risku neviens nevēlas uzņemties, bet tieši ECB tika lūgts būt pēdējam, kas “tur” sistēmu, ja kas noiet greizi. ECB pateica — tas nav mūsu mandāts.
Politiskā sekas: ES ir iestrēgusi
Eiropas Komisija cerēja ar šo finanšu instrumentu apiet nacionālo parlamentu strīdus, jo tas neprasa tūlītēju nodokļu maksātāju naudu.
Taču bez ECB plāns kļūst neuzticams investoriem — jo nav garantēts, kas atmaksās aizdevumu, ja aktīvi tiks “atsaldēti”.
Belgija — kur atrodas Euroclear — ir īpaši skeptiska, jo tieši viņiem būtu juridiska atbildība, ja kaut kas “sabrūk”.
Ukrainas skatpunkts
Ukrainai 2025–2027. gados ir milzīgs budžeta iztrūkums — militārā aizsardzība un valsts uzturēšana.
Brisele cerēja, ka “reparāciju aizdevums” var atrisināt problēmu uz vairākām dekādēm.
ECB atteikums aizkavē finansējumu un atstāj Kijivu atkarīgu no:
- vieglākiem ES aizdevumiem,
- ASV militārā budžeta,
- Pasaules Bankas/IMF paketēm,
- divpusējiem Eiropas valstu līgumiem.
Vai ES joprojām mēģinās?
Jā, bet būs jāpārstrādā modelis. Trīs iespējamie virzieni:
1. Krievijas aktīvu peļņas izmantošana, nevis pašu aktīvu
Tiek ieturēti procentu ienākumi no iesaldētajām obligācijām un vērtspapīriem.
Mazāks juridiskais risks, bet arī ievērojami mazāk naudas.
2. Valstu savstarpējas garantijas
Dalībvalstis sniedz daļu garantiju individuāli.
Problēma — politiski toksiski un nepopulāri parlamentiem.
3. Jauni ES kopīgie parādi
Līdzīgi COVID-19 NextGenerationEU mehānismam.
Bet atkal — vairākas valstis (Vācija, Nīderlande) iebilst kopīgu parādu pagarināšanai.
Stratēģiskais signāls pasaulei
ECB lēmums nav tikai tehnokrātiska detaļa. Tas ir signāls:
- ES nevēlas spēlēt ar globālo finanšu drošības rāmi.
- ECB prioritāte ir stabilitāte, nevis politiska solidaritāte.
- Krievijas aktīvu izmantošana ir bīstama un sarežģīta, īpaši ja mērķis ir simtiem miljardu eiro.
Tas nosaka robežas tam, kā Eiropa atbalstīs Ukrainu turpmākajos gados.
ECB atteikums ir šķērslis, bet ne beigas ES plāniem atbalstīt Ukrainu.
Taču tas liek saprast vienu: bez juridiski droša risinājuma un politiska konsensa 163 miljardu dolāru aizdevums neizies cauri.
Eiropai nāksies meklēt jaudīgākus, bet mazāk riskantus instrumentus, vai arī pieņemt nepopulārus lēmumus — nacionālas garantijas vai kopīgu parādu.
