9. decembris, 2025.

OECD: Globālā ekonomika bremzējas, taču saglabā izturību – tarifi, tehnoloģiju spriedze un nenoteiktība palielina riskus

\Jaunākajā OECD Ekonomikas pārskatā 2025 starptautiskā organizācija brīdina, ka pasaules ekonomikas izaugsme nākamajos divos gados palēnināsies. Pēc prognozētajiem 3,2% 2025. gadā, globālā izaugsme 2026. gadā saruks līdz 2,9%, bet 2027. gadā atkal nedaudz pieaugs līdz aptuveni 3,1%. OECD raksturo pašreizējo situāciju kā „izturīgu, bet trauslu”, uzsverot, ka ekonomika spēj pielāgoties šokiem, tomēr kopējā vide kļūst arvien sarežģītāka.


Izaugsmes prognozes reģionos: ASV, Eirozona un Ķīna

OECD ieskatā lielākajās ekonomikās turpināsies atšķirīgi attīstības tempi, taču visās kopumā vērojama mērena palēnināšanās.

ASV

    1. gadā – izaugsme ap 2,0%,
    1. gadā – palēninājums līdz 1,7%,
    1. gadā – neliels kāpums līdz 1,9%.

ASV ekonomiku bremzē augstāki tarifi un investīciju piesardzība, taču stabils darba tirgus un tehnoloģiju nozares attīstība palīdz noturēt izaugsmi pozitīvā teritorijā.

Eirozona

    1. gadā – 1,3%,
    1. gadā – 1,2%,
    1. gadā – 1,4%.

Eiropā izaugsmi ierobežo stingrāka fiskālā politika, augstas aizņemšanās izmaksas un ģeopolitiskie riski. Vienlaikus saglabājas salīdzinoši spēcīgs darba tirgus un iekšējais pieprasījums.

Ķīna

    1. gadā – 5,0%,
    1. gadā – 4,4%,
    1. gadā – 4,3%.

Ķīnas ekonomiku ietekmē nekustamā īpašuma sektora vājums, lēnāks valdības fiskālais atbalsts un ASV tarifu paaugstināšana, kas samazina eksportētāju konkurētspēju.


Kas bremzē globālo ekonomiku? Trīs galvenie faktori

1. Tarifu kāpums un tirdzniecības ierobežojumi

OECD norāda, ka pieaugošie tarifi ir viens no galvenajiem faktoriem, kas samazina pasaules tirdzniecības apjomus un palielina izmaksas uzņēmumiem. Daudzas valstis ievieš jaunas barjeras, bet starp lielākajām ekonomikām – īpaši ASV un Ķīnu – turpinās tirdzniecības spriedze. Tas ierobežo gan investīcijas, gan inovāciju tempos.

2. „Front-loading” efekta izzušana

  1. gadā novērotais tirdzniecības pieaugums daļēji bija īslaicīgs – uzņēmumi steidzās importēt preces pirms jauno tarifu stāšanās spēkā. OECD brīdina, ka 2026. gadā šis efekts izdzisīs, radot dabisku aktivitātes kritumu ražošanā un loģistikā.

3. Politiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība

Karš Ukrainā, spriedze Tuvajos Austrumos, kā arī neskaidrība par nākotnes nodokļu un budžeta politiku lielajās valstīs turpina pasliktināt ieguldītāju noskaņojumu. Uzņēmumi nogaida, neveic lielus ieguldījumus un atturās no paplašināšanās.


AI kā izaugsmes dzinējspēks – un vienlaikus potenciāls risks

OECD uzsver, ka mākslīgā intelekta investīcijas kļūst par vienu no svarīgākajiem faktoriem, kas palīdz pasaules ekonomikai noturēties virs ūdens. Straujš progress automatizācijā, datu apstrādē un robotikā rada jaunas darba vietas un veicina produktivitātes kāpumu.

Tomēr organizācija brīdina arī par pārkaršanas risku – ja AI sektora vērtējumi būs pārāk optimistiski, iespējama tirgus korekcija, kas negatīvi ietekmētu gan uzņēmumu kapitālu, gan patērētāju uzticību.


Inflācija pakāpeniski mazināsies, bet risks saglabājas

OECD prognozē, ka inflācija turpinās samazināties visās lielākajās ekonomikās:

  • G20 valstīs no aptuveni 3,4% 2025. gadā līdz 2,5–2,9% 2026.–2027. gadā.

Līdz ar to centrālās bankas varēs pakāpeniski mazināt procentu likmes, tomēr augstais valsts un privātais parāds daudzviet nozīmē, ka ekonomika joprojām ir jūtīga pret jebkuru jaunu šoku.


Ko tas nozīmē Latvijai un Baltijas reģionam?

Latvija, tāpat kā citas eirozonas valstis, jutīs globālo bremzēšanos caur eksportu, finanšu tirgiem un investīciju aktivitāti. Galvenie secinājumi:

  • Eksports turpinās pieaugt lēni, īpaši, ja vājināsies pieprasījums Vācijā un Skandināvijā.
  • Tehnoloģiju un AI ieguldījumu nozīme strauji palielināsies. Valstis, kas investēs digitālajā attīstībā, saglabās konkurētspēju.
  • Uzņēmumiem būs jābut elastīgiem, jo paaugstināta nenoteiktība kļūst par „jauno normu”.

Secinājums: Lēnāka izaugsme, augstāki riski un jaunas iespējas tehnoloģiju laikmetā

OECD izceļ vienu būtisku vēsti:
pasaules ekonomika neiekrīt recesijā, taču ieiet ilgstošā zemākas izaugsmes periodā.

Tarifi, ģeopolitiskā spriedze un strukturālās pārmaiņas rada riskus, taču tajā pašā laikā AI un tehnoloģiju attīstība paver pilnīgi jaunas izaugsmes iespējas tiem, kuri spēj ātri pielāgoties.


 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *