ASV prezidents Donalds Tramps izraisījis plašu starptautisku rezonansi, publiski atbalstot viedokli, kurā asi kritizēta Eiropas loma Ukrainas kara kontekstā. Eiropa raksturota kā politiski vāja, neizlēmīga un nespējīga patstāvīgi ietekmēt konflikta iznākumu.
Publikācijā uzsvērts, ka, neraugoties uz skaļiem paziņojumiem par atbalstu Ukrainai, Eiropas valstis praksē nespēj vienoties par vienotu, stingru un ilgtermiņā efektīvu stratēģiju. Šī iekšējā šķelšanās, pēc autora domām, būtiski vājina Rietumu pozīcijas un netieši nāk par labu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
Tramps, daloties ar šo viedokli, faktiski sūta politisku signālu, ka uzskata Eiropu par vājo posmu Rietumu blokā. Netieši tiek norādīts, ka pašreizējā situācijā Vašingtona spēj rīkoties daudz izlēmīgāk nekā Eiropas Savienības institūcijas, kur lēmumus bieži kavē garas saskaņošanas procedūras un politiskās pretrunas dalībvalstu starpā.
Eiropas vilcināšanās kā stratēģisks risks
Rakstā uzsvērts, ka Eiropas valstis nespēj vienoties par skaidru pozīciju attiecībā uz ieroču piegādēm, finanšu atbalsta apjomiem un ilgtermiņa drošības garantijām Ukrainai. Šāda vilcināšanās rada nenoteiktību ne tikai Kijivai, bet arī visai reģiona drošības arhitektūrai.
Tikmēr Trampa politiskais redzējums balstās uz ideju par ātru konflikta noregulējumu, izmantojot spiedienu, tiešas sarunas ar Maskavu un spēka diplomātiju. Šī pieeja būtiski atšķiras no līdzšinējās kolektīvās Rietumu stratēģijas, kur galvenā loma bijusi koordinācijai un sankciju politikai.
Reakcijas Eiropā un ASV
Eiropas politiskajās aprindās šāda Trampa pozīcija tiek uztverta kā riskanta un destabilizējoša. Kritiķi norāda, ka jebkura vienošanās bez plašas Eiropas līdzdalības var radīt ilgtermiņa drošības apdraudējumu un vājināt transatlantisko vienotību. Savukārt Trampa atbalstītāji uzsver, ka līdzšinējā pieeja nav devusi būtiskus rezultātus un karš ir iestrēdzis ilgstošā izsīkuma fāzē.
Politikas analītiķi norāda, ka šī retorika cieši saistīta arī ar ASV iekšpolitiku, kur Tramps sevi pozicionē kā līderi, kurš spēj ātri pieņemt lēmumus un nepakļauties sarežģītām starptautiskām procedūrām.
Ukrainas karš kā globālās ietekmes instruments
Šis notikums vēlreiz apliecina, ka karš Ukrainā jau sen pārsniedzis reģionāla konflikta robežas. Tas kļuvis par globālas ietekmes sadursmes punktu, kurā saskaras lielvaru stratēģiskās intereses. Trampa izteikumi tikai pastiprina plaisu starp Vašingtonas un Eiropas redzējumu par to, kā šis konflikts būtu jāizbeidz.