by Lindy Li, bijusī Demokrātiskās nacionālās komitejas (DNC) finanšu komitejas locekle, pēdējā laikā kļuva par vienu no asākajām prezidenta Džo Baidena administrācijas kritiķēm. Viņas sākotnējais atbalsts prezidentam un Demokrātu partijai pamazām pārvērtās par atklātu neapmierinātību un nosodījumu, kas izraisīja plašu rezonansi politiskajā vidē.
Bažas par kognitīvo lejupslīdi un Baidena spējām vadīt valsti
Li publiski apgalvoja, ka prezidents Baidens vairs nebija spējīgs pilnvērtīgi pildīt savus amata pienākumus, uzsverot, ka viņa vecums un veselības stāvoklis būtiski ietekmēja viņa spēju pieņemt lēmumus. Pēc viņas domām, viņš kļuva atkarīgs no padomniekiem un birokrātiem, kas faktiski pārņēma kontroli pār valsts pārvaldi. Viņa uzsvēra, ka prezidenta runas un publiskās uzstāšanās bieži liecināja par viņa apjukumu un nespēju adekvāti reaģēt uz aktuālajiem notikumiem.
Li izteica bažas, ka situācija, kurā valsts vadītājs vairs nebija pilnībā spējīgs rīkoties patstāvīgi, radīja nopietnus draudus nacionālajai drošībai un starptautiskajai reputācijai. Pēc viņas domām, tas vājināja ASV spēju efektīvi konkurēt ar tādiem globāliem spēlētājiem kā Ķīna un Krievija, kas varēja izmantot šo vājumu savā labā.
Apgalvojumi par “ēnu prezidentūru” un slepenu pārvaldi
Li kritizēja Baidena administrācijas augstākos padomniekus un izpildvaras amatpersonas, apgalvojot, ka viņi patiesībā pieņēma galvenos lēmumus, kamēr prezidents formāli ieņēma valsts vadītāja amatu. Viņa norādīja uz konkrētiem vārdiem – cilvēkiem, kuri pēc viņas domām pārņēma administrācijas vadības grožus un slēpti vadīja valsti.
Viņas skatījumā, šī “ēnu prezidentūra” nebija tikai loģisks risinājums prezidenta veselības problēmām, bet arī demokrātijas principu pārkāpums. Viņa apgalvoja, ka iedzīvotāji balsoja par Baidenu, taču patiesībā pie varas atradās pavisam citi cilvēki, kas, pēc viņas domām, nebija tieši atbildīgi vēlētāju priekšā.
Apsūdzības par Baltā nama iebiedēšanu un cenzūru
Pirms savas publiskās izteikšanās Li saņēma brīdinājumus no ietekmīgiem avotiem, tostarp no Baltā nama. Viņa apgalvoja, ka šie brīdinājumi bija “draudzīgi draudi”, kas lika viņai saprast, ka viņas atklātība varētu izraisīt sekas. Neskatoties uz šo spiedienu, viņa izvēlējās runāt publiski, uzsverot, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kas patiesībā notiek aiz slēgtām durvīm.
Viņa arī apgalvoja, ka Demokrātu partijas vadība un Baidena administrācija ir sistemātiski cenšas apslāpēt jebkādu iekšējo kritiku, izmantojot medijus un sociālo tīklu platformas, lai kontrolētu informācijas plūsmu. Pēc viņas teiktā, partijas iekšienē valdīja stingra disciplīna, kas neļāva partijai lojālajiem cilvēkiem publiski paust atšķirīgus viedokļus.
Vilšanās Demokrātu partijā un politiskās pārliecības maiņa
Lindy Li sākotnēji bija uzticīga Demokrātu partijas atbalstītāja un aizstāve, taču laika gaitā viņa arvien vairāk sāka kritizēt partijas politiku, tās iekšējo kultūru un pieeju valsts pārvaldībai. Viņa norādīja, ka partija ir attālinājusies no savām sākotnējām vērtībām un pārstāvējusi šauru eliti, nevis plašu sabiedrību.
Viņas neapmierinātību īpaši pastiprināja partijas politika attiecībā uz noziedzības apkarošanu un sabiedrisko drošību. Viņa uzskatīja, ka Demokrātu partija bija pārāk pielaidīga attiecībā uz noziedzību un ka tās pieņemtie likumi un regulējumi tikai pasliktināja situāciju lielajās pilsētās.
Šo iemeslu dēļ Li nolēma attālināties no Demokrātu partijas un pievērsties konservatīvākiem politiskajiem spēkiem. Viņa atklāti pauda atbalstu tiem, kas iestājās par stingrāku drošības politiku un tradicionālām vērtībām.
Plašāka rezonanse un reakcija uz viņas izteikumiem
Pēc tam, kad Lindy Li publiski izteicās par šiem jautājumiem, viņas vārds izraisīja asas diskusijas politiskajā vidē. Demokrātu partijas pārstāvji noliedza viņas apgalvojumus un centās diskreditēt viņas viedokli, savukārt konservatīvās aprindas viņu uzņēma kā varoni, kas uzdrošinājās runāt patiesību.
Viņas izteikumi kļuva par daudzu plašsaziņas līdzekļu diskusiju tēmu, izraisot plašu rezonansi gan tradicionālajos medijos, gan sociālajos tīklos. Daļa sabiedrības pieņēma viņas teikto kā patiesību, bet citi viņu apsūdzēja melos un personīgo ambīciju vadītā rīcībā.
Neskatoties uz pretrunīgo reakciju, Li turpināja izplatīt savu vēstījumu dažādās intervijās un publiskās uzstāšanās, uzsverot, ka viņas mērķis bija informēt sabiedrību par to, kas, pēc viņas domām, patiesībā notika ASV politiskajā elitē.
