by Hermētisms nav reliģija un nav ezotēriska mācība. Tas neprasa pielūgsmi, dogmas vai aklu ticību. Hermētisms ir domāšanas un realitātes izpratnes sistēma, kas skaidro, kā pasaule ir strukturēta un kā cilvēka apziņa ar šo struktūru mijiedarbojas. Tas nav uzskatu kopums, bet princips, kas balstās novērojumā un saprašanā.
Hermētisma izcelsme un jēga
Hermētisma saknes meklējamas senajās zināšanu tradīcijās, kas pastāvēja vēl pirms reliģiju institucionalizācijas. Vārds Hermess Trismegists nav dievība reliģiskā nozīmē. Tas ir simbols zināšanu nesējam, principam, kas savieno cilvēka uztveri ar universālu kārtību. Šīs zināšanas netika nodotas kā ticība, bet kā realitātes darbības apraksts tiem, kas spēj domāt patstāvīgi.
Realitāte kā strukturēta sistēma
Hermētisms apgalvo, ka realitāte nav haoss. Tā ir sakārtota sistēma, kurā darbojas noteiktas likumsakarības. Šīs struktūras atkārtojas dažādos līmeņos – no kosmiskiem procesiem līdz cilvēka iekšējai pasaulei. Cilvēks nav atdalīts no realitātes, viņš ir tās aktīva sastāvdaļa. Domāšana, emocijas un rīcība nav izolēti procesi, tie ir daļa no kopējās struktūras.
Atbilstības princips
Viens no centrālajiem hermētisma principiem ir atbilstība, kas formulēta kā: “kā augšā, tā apakšā; kā iekšā, tā ārā”. Tas nenozīmē maģiju vai domu materializēšanu. Tas nozīmē, ka struktūras, kas darbojas kosmosā, darbojas arī cilvēka apziņā. Iekšējais stāvoklis ietekmē uztveri, lēmumus un pieredzi, jo cilvēks atrodas rezonansē ar realitātes sistēmu, nevis ārpus tās.
Cilvēks hermētisma skatījumā
Hermētisms neuzskata cilvēku par grēcinieku, upuri vai izredzēto. Cilvēks ir apzināts mezgls sistēmā. Viņam piemīt spēja novērot, analizēt un atpazīt cēloņsakarības. Lielākā daļa cilvēku dzīvo automātiskā režīmā, reaģējot uz stimuliem. Hermētisms piedāvā izprast šo mehānismu, nevis ticēt kaut kam pārdabiskam.
Hermētisms un zinātne
Pretēji izplatītam uzskatam, hermētisms nav pretrunā zinātnei. Tas nebalstās mistikā un nepiedāvā pārdabiskus skaidrojumus. Tas pievērš uzmanību tēmām, kuras mūsdienu zinātne tikai sāk nopietni pētīt – informācijai kā realitātes pamatam, novērotāja lomai procesos un apziņas ietekmei uz sistēmām. Hermētisms šos principus formulēja agrāk, izmantojot sava laika valodu.
Kāpēc hermētisms tika izstumts
Hermētisms kļuva neērts nevis reliģijām, bet kontroles sistēmām. Cilvēks, kurš saprot cēloņus un sekas, kurš nereaģē impulsīvi un spēj domāt strukturāli, ir grūtāk manipulējams. Tāpēc hermētisms bieži tika sajaukts ar okultismu vai padarīts par mistisku ezotēriku, zaudējot tā patieso jēgu.
Hermētisms praksē
Hermētisma prakse nav rituāli vai simboli. Tā ir novērošana, domāšanas disciplīna un iekšējā līdzsvara uzturēšana. Tas nozīmē apzināties savas reakcijas, izprast procesus un dzīvot saskaņā ar realitātes likumsakarībām, nevis cīnīties ar sekām. Hermētisms nav garīgums tradicionālā nozīmē. Tas ir strukturāls intelekts.
Hermētisms nav ticība.
Tas nav ezotērika.
Tas nav reliģija.
Tas ir realitātes darbības princips, kas ļauj saprast, kā cilvēks un pasaule veido vienotu sistēmu. Cilvēks nav ārpus šīs sistēmas. Viņš ir tās apzināts elements, un hermētisms ir valoda, kas palīdz šo struktūru ieraudzīt.
