by Situācijas fons
Pēc ASV militārās operācijas Venecuēlā, kuras rezultātā tika aizturēts Venecuēlas prezidents Nikolas Maduro, ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi izraisīja plašas diskusijas par iespējamu spriedzes pieaugumu arī starp ASV un Kubu. Tramps norādīja, ka Kuba pēc Venecuēlas notikumiem ir kļuvusi ievainojamāka gan politiski, gan ekonomiski, kas varētu radīt priekšnoteikumus būtiskām pārmaiņām reģionā.
Trampa paziņojumi un ASV pozīcija
Savās uzrunās Tramps uzsvēra, ka Kuba ilgstoši ir balstījusies uz Venecuēlas ekonomisko un enerģētisko atbalstu, un ka šī atbalsta zudums varētu izraisīt nopietnu iekšējo krīzi. Vienlaikus viņš norādīja, ka ASV nav paziņojušas par nodomu uzsākt militāru konfliktu ar Kubu un ka karš šobrīd netiek apsvērts kā politikas instruments.
Kubas reakcija
Kubas valdība asi nosodīja ASV rīcību Venecuēlā, nosaucot to par iejaukšanos suverēnas valsts iekšējās lietās. Kubas prezidents Migels Diass-Kanels brīdināja, ka šāda rīcība apdraud reģionālo stabilitāti un var radīt jaunu spriedzes vilni Karību reģionā.
Starptautiskā reakcija
Eiropas Savienība un vairākas Latīņamerikas valstis aicināja uz mierīgu dialogu un diplomātiskiem risinājumiem, uzsverot nepieciešamību ievērot starptautiskās tiesības un valstu suverenitāti. Starptautiskie eksperti brīdina, ka jebkāda militāra eskalācija Kubas virzienā būtu ārkārtīgi riskanta.
Vai pastāv kara draudi?
Pašlaik situācija vairāk raksturojama kā politiskās retorikas pastiprināšanās, nevis kā tiešs kara drauds. Tomēr Trampa izteikumi liecina par iespējamu ASV ārpolitikas kursa maiņu Latīņamerikā un vēlmi atgūt ietekmi reģionā.
Lai gan spriedze starp ASV un Kubu ir pieaugusi, reāls militārs konflikts šobrīd nav pasludināts un netiek aktīvi gatavots. Tomēr Karību reģiona politiskā stabilitāte ir kļuvusi trauslāka, un turpmākā attīstība būs atkarīga no tā, vai dominēs diplomātija vai konfrontācija.
