by ASV prezidents Donalds Tramps ir atkārtoti izraisījis plašu starptautisku rezonansi, publiski paužot vēlmi, lai Grenlande nonāktu ASV kontrolē — pat apsverot ideju par šīs Arktikas teritorijas pievienošanu kā Amerikas Savienoto Valstu 51. štatu. Šie izteikumi ir izraisījuši diplomātisku spriedzi attiecībās ar Dāniju, Grenlandi un Eiropas sabiedrotajiem, kā arī radījuši diskusijas par starptautisko tiesību un suverenitātes robežām.
Tramps savu nostāju pamato ar nacionālās drošības argumentiem, uzsverot Grenlandes stratēģisko nozīmi Arktikā. Viņš norāda, ka reģions kļūst arvien svarīgāks saistībā ar Krievijas un Ķīnas aktivitātēm, jauniem kuģošanas maršrutiem, dabas resursu pieejamību un militāro klātbūtni Ziemeļu puslodē. Pēc Trampa domām, ASV kontrole pār Grenlandi stiprinātu gan Amerikas drošību, gan NATO spējas.
Vienlaikus ASV politiskajās aprindās parādījušās iniciatīvas, kas juridiski pētītu iespēju Grenlandi nākotnē pievienot Savienotajām Valstīm. Lai gan šobrīd tas ir vairāk teorētisks politisks signāls, tas ir pietiekams, lai izraisītu satraukumu gan Eiropā, gan pašā Grenlandē.
Dānijas un Grenlandes stingrā nostāja
Gan Dānijas valdība, gan Grenlandes pašpārvalde ir skaidri un viennozīmīgi noraidījušas jebkādas idejas par Grenlandes pārņemšanu vai pievienošanu ASV. Grenlandes politiķi uzsver, ka sala nav “pārdodama” un ka tās nākotni drīkst lemt tikai paši grenlandieši. Tāpat tiek akcentēta kultūras identitāte, autonomija un tiesības uz pašnoteikšanos.
Dānija savukārt uzsver, ka Grenlande ir daļa no Dānijas Karalistes ar plašu autonomiju un ka jebkādi mēģinājumi ārēji ietekmēt šīs teritorijas statusu būtu pretrunā starptautiskajām tiesībām un NATO solidaritātes principiem.
Starptautiskā reakcija
Eiropas Savienības un NATO valstu līderi ir pauduši bažas, ka šāda retorika var vājināt uzticību starp sabiedrotajiem un destabilizēt attiecības transatlantiskajā telpā. Eksperti brīdina, ka teritoriju pārņemšana, pat politiska spiediena veidā, rada bīstamu precedentu globālajā politikā, īpaši laikā, kad pasaulē jau pastāv vairāki aktīvi konflikti.
Arī ASV iekšpolitikā Trampa ideja nav guvusi viennozīmīgu atbalstu — daļa politiķu to uzskata par nereālistisku, juridiski sarežģītu un potenciāli kaitīgu ASV attiecībām ar sabiedrotajiem.
Kopsavilkums
Trampa atkārtotā ideja par Grenlandes nonākšanu ASV kontrolē vai pat kļūšanu par 51. štatu šobrīd ir politiska retorika bez reāla juridiska pamata, taču tās ietekme ir ļoti reāla — tā saasina diplomātisko spriedzi, aktualizē jautājumus par suverenitāti un parāda, cik liela nozīme nākotnes pasaulē būs Arktikas reģionam.
Grenlande un Dānija skaidri paziņojušas, ka savas nākotnes jautājumus lems pašas, savukārt starptautiskā sabiedrība aicina uz dialogu, stabilitāti un starptautisko tiesību ievērošanu.
