by Izteiciens Runs in the family tiek lietots, lai raksturotu parādības, kas atkārtojas vienas ģimenes vairākās paaudzēs. Psiholoģijā ar to saprot ne tikai ģenētisku iedzimtību, bet arī emocionālo reakciju, domāšanas modeļu un uzvedības stratēģiju pārmantošanu. Cilvēks aug noteiktā ģimenes vidē, kur jau pastāv iesakņojušies veidi, kā uztvert pasauli, risināt problēmas un veidot attiecības.
Kā veidojas psiholoģiskā pārmantošana
Bērnība ir periods, kurā cilvēks visintensīvāk mācās no apkārtējās vides. Vecāku reakcijas uz stresu, konfliktu risināšanas veids, attieksme pret emocijām un tuvību kļūst par bērna iekšējo orientieri. Šie modeļi netiek apzināti izskaidroti, tie tiek novēroti un atkārtoti, līdz kļūst par normu.
Tāpēc pieaugušā vecumā cilvēks bieži rīkojas līdzīgi saviem vecākiem, pat ja apzināti uzskata sevi par atšķirīgu. Šāda uzvedība rada sajūtu, ka noteiktas īpašības ir iedzimtas, lai gan to pamatā ir psiholoģiska mācīšanās.
Emocionālie modeļi ģimenē
Ja ģimenē emocijas tika apspiestas vai ignorētas, bērns iemācās tās slēpt. Ja emocijas bija nekontrolētas, veidojas pastiprināta trauksme un nestabilitāte. Ja drošības sajūta bija nepastāvīga, cilvēks iemācās būt pastāvīgi modrs. Šādi emocionālie modeļi saglabājas arī pieaugušā vecumā un bieži tiek nodoti nākamajai paaudzei.
Tas izskaidro, kāpēc trauksme, dusmu problēmas vai emocionāla noslēgtība var atkārtoties vairākās paaudzēs vienā ģimenē.
Piesaistes stili un attiecības
Psiholoģijā īpaša nozīme ir piesaistes stilam, kas veidojas pirmajās attiecībās ar aprūpētājiem. Ja bērns piedzīvo drošu un stabilu attiecību modeli, viņš iemācās uzticēties. Ja tuvība bija nosacīta, neparedzama vai saistīta ar kontroli, veidojas trauksmaina vai izvairīga piesaiste.
Šie piesaistes modeļi vēlāk ietekmē partnerattiecības, draudzību un attiecības ar saviem bērniem, radot atkārtojošos scenārijus, kas šķietami “iet pa ģimeni”.
Domāšanas shēmas un uzskati
Līdz ar uzvedību ģimenē tiek nodotas arī domāšanas shēmas. Tās ir dziļi uzskati par sevi, pasauli un citiem cilvēkiem, piemēram, ka pasaule nav droša, ka kļūdīties nedrīkst vai ka emociju izrādīšana ir vājuma pazīme. Šie uzskati bieži netiek apšaubīti, jo cilvēks tos uztver kā objektīvu realitāti.
Rezultātā dzīves izvēles tiek balstītas nevis uz apzinātu lēmumu, bet uz iemācītiem iekšējiem noteikumiem.
Starpģenerāciju trauma
Mūsdienu psiholoģija arvien vairāk pēta starpģenerāciju traumu. Neapstrādātas pieredzes, piemēram, vardarbība, zaudējumi vai ilgstošs stress, var ietekmēt ne tikai vienu paaudzi, bet arī nākamās. Trauma netiek nodota kā konkrēts notikums, bet gan kā paaugstināts spriedzes līmenis, trauksme un emocionāla piesardzība.
Vai šo ciklu var mainīt
Lai gan psiholoģiskie modeļi veidojas agrīni, tie nav nemaināmi. Apzināšanās ir pirmais solis pārmaiņām. Brīdī, kad cilvēks saprot, kuri uzvedības un domāšanas modeļi nāk no ģimenes, rodas iespēja tos pārskatīt un mainīt.
Psiholoģiskā izaugsme nozīmē nevis ģimenes noliegšanu, bet apzinātu izvēli saglabāt to, kas ir veselīgs, un mainīt to, kas vairs nekalpo.
Psiholoģijā Runs in the family nav spriedums, bet skaidrojums. Tas palīdz izprast, kā emocijas, uzvedība un domāšana tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Šī izpratne dod iespēju ne tikai labāk saprast sevi, bet arī apzināti veidot citādu nākotni.
