by
ASV vēsturē ir personas kuras dzīvoja dažādos laikmetos bet izmantoja vienu un to pašu varas mehānismu. Edgars Hūvers un Džefrijs Epšteins nebija vienā amatā un nepārstāvēja vienu vidi taču viņu darbības pamats bija identisks. Tā bija kompromitējošas informācijas vākšana glabāšana un izmantošana kā kontroles instruments.
Edgars Hūvers kompromāts valsts līmenī
Edgars Hūvers gandrīz piecdesmit gadus vadīja FIB un šajā laikā izveidoja slēgtu paralēlu varas sistēmu. Viņš sistemātiski vāca informāciju par prezidentiem senatoriem tiesnešiem un citiem ietekmīgiem cilvēkiem. Šajos failos atradās privātas sarunas politiskas vājības seksuālas attiecības un slepeni pārkāpumi.
Šī informācija netika izmantota tiesās. Tā tika glabāta kā drošības instruments. Cilvēki kuri zināja ka par viņiem eksistē slepeni dosjē izvēlējās klusēt. Bailes no atklāšanas nodrošināja Hūveram neaizskaramību un faktisku kontroli pār politisko eliti.
Džefrijs Epšteins kompromāts privātajā vidē
Džefrijs Epšteins darbojās citā laikmetā kur tehnoloģijas ļāva kompromātu veidot daudz efektīvāk. Viņš radīja slēgtu elites vidi luksusa rezidencēs un privātās salās. Šajās vietās kompromāts netika iegūts nejauši. Tas tika radīts apzināti.
Slepenas kameras video un fotogrāfijas dokumentēja situācijas kurās piedalījās ietekmīgi cilvēki. Šie materiāli kalpoja kā aizsardzība un ietekmes rīks. Jo vairāk cilvēku bija iesaistīti jo grūtāk kļuva atklāt patiesību.
Kopīgais mehānisms
Abos gadījumos kompromāts tika vāks sistemātiski strukturēti un ilgtermiņā. Informācija tika glabāta arhīvos un izmantota tikai nepieciešamības gadījumā. Sistēma balstījās klusumā un savstarpējās bailēs. Tiesiskā sistēma apstājās tur kur sākās elites intereses.
Atšķirība tikai formā
Edgars Hūvers darbojās valsts institūcijas ietvaros un izmantoja dokumentus un ierakstus. Džefrijs Epšteins darbojās privāti un izmantoja digitālās tehnoloģijas video un globālus sakarus. Taču būtība palika nemainīga. Vara balstījās nevis likumā bet bailēs no atklāšanas.
Kāpēc šīs lietas paliek nepabeigtas
Kompromāta sistēmas nebeidzas līdz ar vienu cilvēku. Ja faili eksistē sistēma turpina dzīvot. Ja faili netiek publiskoti patiesība paliek iesaldēta. Tāpēc šīs lietas rada vairāk jautājumu nekā atbilžu un nekad netiek pilnībā noslēgtas.
Laiki mainās tehnoloģijas attīstās bet varas mehānisms paliek tas pats. Tas kurš kontrolē noslēpumus kontrolē cilvēkus. Šis spēks bieži ir spēcīgāks par likumu un bīstamāks par atklātu varu.
