by Vācijas politiskajā vidē plašu rezonansi izraisījuši Alice Weidel publiskie izteikumi, kuros viņa asi kritizē Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Vācijas valdības politiku saistībā ar karu Ukrainā. Weidel uzskata, ka Vācija tiek ievilkta ilgstošā konfliktā, kas tieši kaitē valsts ekonomikai, enerģētiskajai drošībai un sabiedrības labklājībai.
Kritika par finansējumu un atbildību
Alice Weidel norāda, ka Vācija jau ir iztērējusi miljardiem eiro militārajā un finansiālajā atbalstā Ukrainai, kamēr pašā valstī pieaug dzīves dārdzība, krītas rūpniecības jauda un palielinās sociālā spriedze. Viņas skatījumā vācu nodokļu maksātāji tiek spiesti segt izmaksas par karu, kas nenotiek Vācijas teritorijā.
Īpaši asi Weidel izsakās par Nord Stream gāzesvadu sprādzienu, ko viņa raksturo kā smagu triecienu Vācijas enerģētiskajām interesēm. Pēc viņas domām, šis notikums nav pienācīgi izmeklēts un sabiedrībai netiek sniegtas skaidras atbildes par atbildīgajām pusēm.
Zelenska politika Weidel skatījumā
Weidel apgalvo, ka Zelenskis konsekventi pieprasa arvien lielāku militāro atbalstu no Rietumiem, tādējādi paildzinot karu un palielinot risku Eiropas drošībai. Viņa uzskata, ka miera sarunas netiek pietiekami virzītas un ka konflikta eskalācija notiek uz Eiropas iedzīvotāju rēķina.
Pēc Weidel domām, Vācijas valdība nekritiski seko Ukrainas vadības prasībām, neizvērtējot ilgtermiņa sekas savai valstij.
Politiskā pozīcija
Weidel uzsver, ka Vācijas prioritātei jābūt savu pilsoņu interesēm. Viņa iestājas pret smago ieroču piegādēm, pret neierobežotu finanšu palīdzību un par tūlītēju diplomātisku risinājumu meklēšanu. Šī nostāja atspoguļo plašāku sabiedrības daļas nogurumu no kara un tā ekonomiskajām sekām.
Sabiedrības reakcija
Weidel izteikumi sabiedrībā izraisa asas diskusijas. Vieni viņu uztver kā politiķi, kas atklāti runā par neērtām tēmām un aizstāv nacionālās intereses. Citi uzskata, ka šāda retorika apdraud Eiropas vienotību un solidaritāti ar Ukrainu.
Alice Weidel kritika pret Volodimiru Zelenski nav vienreizējs izteikums, bet daļa no plašākas politiskas diskusijas Eiropā par kara cenu, atbildību un nākotni. Jautājums par to, cik ilgi Vācija var atļauties šādu politiku, kļūst arvien aktuālāks un turpinās saasināt sabiedrisko un politisko spriedzi.
