by - gadsimta 70. gados psihologs Brūss Aleksandrs (Bruce Alexander) un viņa kolēģi veica eksperimentu, kas apšaubīja tradicionālos uzskatus par narkotiku atkarību. Līdz tam brīdim lielākā daļa eksperimentu par atkarību tika veikti ar žurkām, kuras tika ievietotas izolētās metāla būrēs un pieslēgtas aparātiem, kas deva iespēju pašām injicēt sev narkotikas, piemēram, morfīnu vai heroīnu. Šajos eksperimentos tika novērots, ka žurkas ātri kļuva atkarīgas, bieži vien izvēloties narkotikas pat vairāk nekā ēdienu un ūdeni, līdz pat nāvei. Šie rezultāti tika izmantoti, lai argumentētu, ka narkotikas pašas par sevi ir tik spēcīgas, ka izraisa neatgriezenisku atkarību jebkurā indivīdā.
Aleksandrs tomēr apšaubīja šo pieņēmumu. Viņš uzskatīja, ka žurku uzvedība nebija pierādījums narkotiku neatvairāmajai dabai, bet drīzāk reakcija uz nežēlīgiem dzīves apstākļiem – sociālo izolāciju un vidi, kurā nebija nekā cita, ko darīt. Lai pārbaudītu šo hipotēzi, viņš nolēma radīt divus pilnīgi atšķirīgus apstākļus un novērot, kā tie ietekmē žurku uzvedību.
Eksperimenta uzstādījums
Eksperimentā tika izveidotas divas pilnīgi atšķirīgas vides:
- Izolācijas būri – metāla būri, kurās žurkas tika turētas vienas, bez jebkādas mijiedarbības ar citām žurkām, bez rotaļlietām vai iespējām kustēties. Šāda vide bija tieši tāda pati kā iepriekšējos atkarības eksperimentos.
- Rat Park – plaša, stimulējoša vide, kur žurkām bija daudz vietas, citi žurku biedri, rotaļlietas, tuneļi un iespēja brīvi pārvietoties. Šī vide bija daudz tuvāka tam, kā žurkas dzīvo dabiskos apstākļos.
Abās vidēs žurkām tika dota izvēle starp diviem ūdens avotiem:
- Parasts tīrs ūdens
- Ūdens, kas sajaukts ar morfīnu (opiātu, kas rada atkarību)
Eksperimenta mērķis bija noskaidrot, vai vide ietekmē žurku izvēli – vai tās, kurām bija pieejama pilnvērtīga dzīve, joprojām izvēlēsies narkotikas.
Eksperimenta rezultāti
Rezultāti bija pārsteidzoši un apšaubīja līdz tam valdošos uzskatus par atkarību:
- Žurkas, kas dzīvoja izolācijā, bieži dzēra morfīna ūdeni lielos daudzumos, dažas pat līdz nāvei.
- Žurkas, kas dzīvoja Rat Park, gandrīz nemaz neizvēlējās narkotisko ūdeni. Pat tās žurkas, kuras iepriekš bija izolētas un jau pieradušas pie morfīna, kad tika pārvietotas uz Rat Park, sāka dot priekšroku tīram ūdenim un pamazām pārtrauca lietot narkotikas.
Šie rezultāti parādīja, ka narkotiku atkarība nav vienkārši bioloģiska reakcija uz vielu – to būtiski ietekmē vide un sociālie apstākļi.
Ko šis eksperiments nozīmē cilvēkiem?
Eksperiments deva jaunu skatījumu uz atkarībām, īpaši attiecībā uz cilvēkiem. Ja sociālā izolācija un nabadzīgi apstākļi veicina atkarību žurkām, tas varētu būt spēkā arī cilvēkiem. Šī ideja ir saskanīga ar novērojumiem reālajā dzīvē:
- Narkotiku lietošana ir biežāk sastopama stresainā vidē, sociāli izolētās kopienās un nabadzīgās pilsētu teritorijās.
- Karavīri Vjetnamas kara laikā plaši lietoja heroīnu, bet, atgriežoties mājās normālā vidē, lielākā daļa pārtrauca to lietot bez ārstēšanās.
- Pētījumi ar cilvēkiem rāda, ka pozitīvas sociālās attiecības, droša vide un piepildīta dzīve var būt efektīvāki par tradicionālajām atkarības ārstēšanas metodēm.
Aleksandra pētījumi parādīja, ka cīņa pret atkarību prasa daudz vairāk nekā tikai aizliegt narkotikas – tā prasa uzlabot cilvēku dzīves apstākļus, dot iespējas un veidot stiprākas sociālās saites.
Kritika un papildus pētījumi
Lai gan Rat Park eksperiments bija revolucionārs, tas ne vienmēr tika atkārtots ar tikpat skaidriem rezultātiem. Citi pētnieki mēģināja atkārtot šo eksperimentu, un daži no viņiem nonāca pie līdzīgiem, bet ne tik galējiem secinājumiem. Kritiķi norādīja, ka dažādas žurku sugas un individuālās atšķirības var ietekmēt eksperimenta rezultātus.
Tomēr 21. gadsimta pētījumi ar cilvēkiem un dzīvniekiem ir apstiprinājuši, ka sociālā vide un psiholoģiskie apstākļi būtiski ietekmē atkarību. Piemēram:
- Pētījumi par bērnības traumām un atkarībām rāda, ka cilvēkiem, kuri bērnībā piedzīvojuši emocionālu vai fizisku vardarbību, ir lielāks risks attīstīt atkarības.
- Neirozinātniskie pētījumi liecina, ka vientulība un sociālā izolācija rada izmaiņas smadzeņu atlīdzības sistēmā, padarot cilvēkus uzņēmīgākus pret atkarībām.
Rat Park eksperiments radikāli mainīja mūsu izpratni par atkarību. Tas pierādīja, ka narkotiku lietošana nav tikai ķīmijas vai bioloģijas jautājums – tā ir arī sociālā un psiholoģiskā problēma.
Galvenās atziņas:
- Vide un sociālā mijiedarbība būtiski ietekmē atkarības veidošanos.
- Izolācija un stress palielina atkarības risku, savukārt stimulējoša un bagātīga vide to mazina.
- Efektīva atkarību profilakse nav tikai aizliegumi un sodi, bet arī sociālo un ekonomisko apstākļu uzlabošana.
Šis eksperiments ir kļuvis par pamatu daudzām modernām pieejām atkarības ārstēšanā, piemēram, rehabilitācijas programmām, kas koncentrējas uz sociālo saikņu veidošanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
