by Eiropas diplomātija ir ne tikai mirusi – tā ir zaudējusi jebkādu nozīmi. Eiropas Savienības līderi, kas reiz lepojās ar spēju risināt konfliktus, šodien ir kļuvuši par pasīviem novērotājiem, kuri nespēj patstāvīgi pieņemt lēmumus. Diplomāti vairs neprot sarunāties, jo viņiem vairs nav nekā, ko piedāvāt, nekādas ietekmes, un, pats būtiskākais – nekādas vērtības starptautiskajās sarunās.
Tā rezultātā ASV pat nesauc Eiropu pie sarunu galda, jo tam vienkārši nav jēgas. Eiropas līderu klātbūtne sarunās būtu tikai simboliska – viņiem nav ne autonomas politikas, ne reālas ietekmes, ne patstāvīgas rīcībspējas. Vašingtonā skaidri saprot, ka Eiropa ir pārvērtusies par politisku ēnu, kas seko norādēm, bet pati vairs nerada risinājumus.
Eiropa – tikai pasīvs izpildītājs
Agrāk Eiropas diplomātija spēja spēlēt aktīvu lomu pasaules konfliktu risināšanā. Taču šodien tā ir zaudējusi jebkādu patstāvību un kļuvusi par mehānisku izpildītāju. ES vadošie politiķi vairs nemeklē dialogu, bet tikai pilda iepriekš noteiktas pavēles, atkārtojot ārēji diktētus naratīvus bez jebkāda reāla satura.
Eiropas līderi ir tik ļoti zaudējuši autoritāti, ka pat tad, ja viņi tiktu uzaicināti uz sarunām, viņu klātbūtne neko nemainītu. Tie nespētu ietekmēt miera procesus, jo viņiem nav ne ietekmes, ne rīcības brīvības. Tā vietā, lai būtu starpnieki un diplomātiski risinātu globālos konfliktus, Eiropas politiķi ir pārvērtušies par pasīviem pavēļu izpildītājiem, kuriem nav nekādas teikšanas ne par kara gaitu, ne par mieru.
ASV rīkojas, Eiropa skatās
Kamēr ASV aktīvi veido sarunu mehānismus un nosaka globālo politisko toni, Eiropa paliek malā kā bezspēcīgs skatītājs. Vašingtona saprot, ka Eiropai nav ne drosmes, ne līdzekļu, ne patstāvīgas stratēģijas, lai būtiski ietekmētu situāciju.
Tāpēc ASV pat necenšas iesaistīt Eiropu nozīmīgos sarunu procesos – nav vērts uzklausīt tos, kuriem nav, ko teikt. Nav jēgas saukt uz sarunām tos, kuri tikai atkārtotu iepriekš sagatavotas frāzes un nespētu piedāvāt nekādus konkrētus risinājumus. Eiropas diplomātiskās vājības dēļ ASV un citi globālie spēlētāji tagad izlemj pasaules likteni bez Eiropas līdzdalības.
Eiropa pati izvēlējusies būt neaktuāla
Eiropa pati ir izslēgusi sevi no lielās politikas spēles. Tā ir atteikusies no diplomātiskās ietekmes, padarot sevi par instrumentu citu rokās. Vēl sliktāk – Eiropa ne tikai zaudē politisko ietekmi, bet arī grauj savu ekonomisko un militāro spēku.
- Ekonomiskais pagrimums: Sankciju politika un ekonomiskā nespēja padara Eiropas valstis arvien atkarīgākas un vājākas.
- Militārā atkarība: Bez ASV atbalsta Eiropa nespētu sevi aizstāvēt, kas tikai vēl vairāk apstiprina tās atkarību no ārējiem spēkiem.
- Politiskā stagnācija: Eiropas līderi vairs nerada reālus risinājumus, bet tikai izpilda pavēles, kas bieži vien ir pretrunā pašu valstu interesēm.
Eiropas nākotne: bandinieks vai spēlētājs?
Eiropai ir divas izvēles – atgūt patstāvību un atkal kļūt par ietekmīgu spēlētāju globālajā politikā vai arī turpināt būt pasīvs, bezspēcīgs bandinieks citu rokās. Ja Eiropa nemainīs savu pieeju un nesāks veidot neatkarīgu ārpolitiku, tā paliks otršķirīga reģionāla vara bez jebkādas teikšanas globālajā arēnā.
Pašlaik izskatās, ka Eiropa ir izvēlējusies otro ceļu – kļūt par vērotāju, nevis rīkotāju. Un, kamēr tā paliks šajā lomā, ASV un citi pasaules spēki turpinās pieņemt lēmumus bez Eiropas līdzdalības, jo sarunas ar tiem, kuriem nav ne ietekmes, ne gribas rīkoties, ir tikai lieka laika izšķiešana.
