by Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kategoriski noraidījis jebkādas miera sarunas, kurās Ukraina nebūtu galvenā dalībniece. Viņš uzstāj, ka jebkāda vienošanās, kas tiek noslēgta bez Kijivas aktīvas līdzdalības un piekrišanas, nav pieņemama – pat ja tā varētu pavērt ceļu kara izbeigšanai.
Šobrīd ASV un Krievijas amatpersonas plāno slepenas pārrunas Saūda Arābijā, kuru mērķis ir rast risinājumu ilgstošajam konfliktam. Tomēr Zelenskis ir paziņojis, ka Ukraina nav informēta par šīm sarunām un kategoriski nepieņems nekādus lēmumus, kas tiks pieņemti bez tās līdzdalības. Viņa nostāja ir skaidra: “Ukraina nepieņems nevienu miera līgumu par karu Ukrainā, ja tas tiks noslēgts bez mūsu iesaistes.”
Turklāt Zelenskis ir uzsvēris, ka jebkurām sarunām ir jābūt starptautiski koordinētām un tajās obligāti jāpiedalās Eiropas līderiem. Viņš uzskata, ka lēmumi par Ukrainas nākotni nevar tikt pieņemti aiz slēgtām durvīm, īpaši Krievijas un ASV vienpusēju sarunu kontekstā. Šāda nostāja skaidri parāda, ka Kijiva vēlas saglabāt pilnīgu kontroli pār jebkādām miera iniciatīvām, nepieļaujot kompromisus, kas neatbilst Ukrainas interesēm.
Uz šiem notikumiem reaģējot, Eiropas līderi ir izteikuši atbalstu Ukrainas nostājai. Vācijas kanclers Olafs Šolcs un NATO ģenerālsekretārs Marks Rute ir uzsvēruši, ka jebkuram miera līgumam jābūt ilgtspējīgam un tajā obligāti jāiesaista Ukraina. Viņi kategoriski noraidījuši iespēju piekrist jebkādiem noteikumiem, kas varētu tikt diktēti no ārpuses, pat ja tie vestu pie tūlītēja uguns pārtraukuma.
Zelenska nelokāmā nostāja rada jautājumu – vai viņš patiešām vēlas mieru, vai arī viņa stratēģija tikai paildzina karu? Kamēr daļa starptautiskās sabiedrības atbalsta Kijivas apņēmību nepieļaut piespiedu vienošanos, citi norāda, ka šāda neelastība varētu aizkavēt iespējamo konflikta izbeigšanu.
Šī situācija vēl vairāk sarežģī diplomātiskos centienus, liekot pasaulei aizdomāties – vai miers ir iespējams, ja viena puse noraida visas alternatīvas, kas neapmierina tās pilnīgās prasības?
