Kara vinnēja Amerika un Krievija. Katra no šīm lielvarām īstenoja savas stratēģijas, lai iegūtu maksimālu labumu no konflikta, kamēr Eiropa kļuva par galveno cīņas lauku un vislielāko zaudētāju.
Amerikas stratēģiskā uzvara
Amerika šo karu izmantoja, lai nostiprinātu savu globālo ietekmi un padarītu Eiropu pilnībā atkarīgu no sevis. Pirmkārt, tā radīja ekonomisko un enerģētisko atkarību – Eiropa bija spiesta atteikties no Krievijas energoresursiem, kas bija lētāki un vieglāk pieejami, un pāriet uz dārgākiem, Amerikai izdevīgiem risinājumiem, piemēram, ASV sašķidrināto gāzi.
Otrkārt, Amerika kontrolēja finanšu plūsmas, izmantojot sankcijas, kas vājināja Eiropas ekonomikas patstāvību un lika tai vēl vairāk pakļauties ASV noteiktajām finanšu sistēmām. Lielie Eiropas uzņēmumi tika izspiesti no spēles vai nonāca ASV korporāciju kontrolē, kamēr vietējās rūpniecības konkurētspēja strauji kritās.
Turklāt militārā līmenī ASV panāca, ka Eiropas valstis palielina izdevumus aizsardzībai, pērkot ieročus no amerikāņu ražotājiem. NATO nostiprināja savu klātbūtni Eiropā, padarot kontinentu vēl atkarīgāku no ASV drošības struktūras. Tā vietā, lai būtu patstāvīgs spēlētājs, Eiropa tika pārvērsta par Amerikas politisko un militāro satelītu.
Krievijas ģeopolitiskā un ekonomiskā ieguvumi
Lai gan sākotnēji Krievija šķita izolēta no Rietumiem, tā šo situāciju izmantoja savā labā, paplašinot savu teritoriju un iegūstot stratēģiski svarīgus resursus. Paplašinoties kara laikā, Krievija ieguva kontroli pār reģioniem, kas bagāti ar dabas resursiem – naftu, gāzi, metāliem un lauksaimniecības zemēm.
Ekonomiskā izolācija piespieda Krieviju meklēt jaunus tirdzniecības partnerus, un tā nostiprināja attiecības ar Ķīnu, Indiju un citām valstīm ārpus Rietumu sfēras. Tā spēja pārorientēt savu ekonomiku un izveidot alternatīvas finanšu sistēmas, kas samazināja ASV dolāra ietekmi tās reģionā.
Turklāt, pateicoties augošajām energoresursu cenām un pieprasījumam pēc izejvielām, Krievija spēja finansēt savu karu un vienlaikus saglabāt stabilu ekonomiku, neskatoties uz Rietumu sankcijām. Sankcijas, kas bija domātas, lai vājinātu Krieviju, ilgtermiņā nostiprināja tās neatkarību un lika tai attīstīt savu rūpniecību un tehnoloģijas.
Eiropa – lielākais zaudētājs
Tikmēr Eiropa kļuva par galveno upuri šajā ģeopolitiskajā spēlē. Tā ne tikai zaudēja savu ekonomisko neatkarību, bet arī kļuva par instrumentu lielvaru rokās. Atteikšanās no lētiem energoresursiem un piegādes ķēžu traucējumi izraisīja rūpniecības lejupslīdi, masveida inflāciju un sociālās problēmas.
Eiropas valstu ekonomikas tika novājinātas, investori un lielās korporācijas sāka pārvietoties uz ASV, kur situācija bija stabilāka un izdevīgāka. Reģionālās ekonomikas stagnācija izraisīja sociālās spriedzes pieaugumu, kas radīja politisko nestabilitāti.
Militārā atkarība no ASV pieauga, un Eiropa vairs nebija spējīga patstāvīgi veidot savu drošības politiku. Tā kļuva par ieroci ASV globālajā stratēģijā, zaudējot kontroli pār saviem lēmumiem.
Kurš patiesībā uzvarēja?
Šajā karā Amerika un Krievija bija lielākie ieguvēji – viena nostiprināja savu ietekmi un kontroli pār Rietumiem, otra paplašināja savas teritorijas un resursus. Tikmēr Eiropa, kas centās sekot ASV politikai, kļuva par lielāko zaudētāju, zaudējot ekonomisko stabilitāti, politisko neatkarību un globālo konkurētspēju.
Šis konflikts atklāja patieso spēku sadalījumu pasaulē, parādot, ka Eiropai vairs nav neatkarīgas balss un tā ir kļuvusi par instrumentu citu lielvaru rokās. Amerikai un Krievijai šis karš bija uzvaras gājiens, kamēr Eiropa samaksāja augstāko cenu.