by Augsta līmeņa sarunas starp ASV un Krievijas amatpersonām, kas notika Rijādā, Saūda Arābijā, iezīmē jaunu posmu abu valstu attiecībās. Pēc vairāku gadu saspīlējuma un savstarpēji noteiktām sankcijām ASV un Krievija ir spērušas pirmo soli, lai atjaunotu diplomātisko dialogu. Lai gan galvenā sarunu tēma bija Ukrainas konflikta risināšana, diskusijas aptvēra arī plašākus jautājumus par abu valstu attiecībām, kas pēdējos gados ir bijušas vienas no sarežģītākajām pasaulē.
Galvenie sarunu punkti par ASV un Krievijas attiecībām
- Diplomātisko attiecību atjaunošana
Pēdējo gadu laikā ASV un Krievijas diplomātiskās attiecības bija nonākušas zemākajā punktā kopš Aukstā kara. Abas valstis ieviesa sankcijas viena pret otru, tika atsaukti diplomāti, un vēstniecību darbība tika ierobežota. Sarunās Rijādā tika panākta vienošanās pakāpeniski atjaunot diplomātisko pārstāvniecību darbu, atsākot dialogu starp valstu amatpersonām un strādājot pie konkrētu diplomātisko ierobežojumu mazināšanas. - Ekonomiskās attiecības un sankciju politika
Krievijas ekonomika ir cietusi no ASV un Eiropas Savienības sankcijām, kas tika ieviestas pēc iebrukuma Ukrainā. Krievijas delegācija Rijādā uzstāja, ka sankcijas ir galvenais šķērslis abu valstu attiecību normalizēšanai. ASV puses atbilde bija skaidra – nekādu sankciju atcelšanu nevar apspriest, kamēr Krievija neveiks būtiskus soļus kara izbeigšanai Ukrainā. Vienlaikus tika apspriesti atsevišķi izņēmumi attiecībā uz enerģētikas un lauksaimniecības nozarēm, kas varētu veicināt tirdzniecību starp abām valstīm ierobežotā apjomā. - Drošības un militārā konfrontācija
ASV un Krievija paliek ģeopolitiski pretinieki, un militārā spriedze starp abām lielvarām ir saglabājusies augstā līmenī. ASV turpina paplašināt NATO klātbūtni Austrumeiropā, savukārt Krievija izvērš militāro sadarbību ar Ķīnu un Irānu. Sarunās Rijādā abas puses vienojās par nepieciešamību izvairīties no tiešas militārās konfrontācijas un deeskalēt noteiktus konfliktu punktus, piemēram, militāro kuģu un lidmašīnu incidentus starptautiskajos ūdeņos un gaisa telpā. - ASV-Krievijas enerģētikas attiecības
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā ASV un Krievija bija nozīmīgi tirdzniecības partneri enerģētikas jomā. Pēc sankciju ieviešanas ASV pārtrauca Krievijas naftas un gāzes importu, un Krievija zaudēja vienu no saviem lielākajiem tirgiem. Rijādas sarunās tika apspriesta iespēja atjaunot ierobežotu enerģētikas sadarbību, galvenokārt attiecībā uz noteiktām tehnoloģijām un resursiem, taču būtiskas vienošanās šajā jautājumā netika panāktas. - ASV un Krievijas konkurence globālajā politikā
ASV un Krievija arvien biežāk nonāk konfrontācijā dažādos pasaules reģionos. Krievija cenšas paplašināt savu ietekmi Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Latīņamerikā, kur tā stiprina attiecības ar ASV pretiniekiem, piemēram, Irānu, Ziemeļkoreju un Venecuēlu. ASV savukārt cenšas ierobežot Krievijas ietekmi un uzturēt alianses ar Eiropu un Āzijas valstīm. Rijādas sarunās tika apspriesta iespēja rast kompromisu jautājumos, kas saistīti ar bruņojuma kontroli un reģionālo stabilitāti, taču reālas izmaiņas tuvākajā laikā nav gaidāmas.
Reakcijas un perspektīvas
- Krievijas reakcija
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sarunas novērtēja kā “soli pareizajā virzienā”, uzsverot, ka Krievija ir gatava atjaunot dialogu ar ASV, ja tas notiks “savstarpējas cieņas apstākļos”. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka Krievija neatkāpsies no savām prasībām attiecībā uz Ukrainas neitralitāti un savu ģeopolitisko ietekmi pasaulē. - ASV reakcija
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka “ASV ir gatava runāt ar Krieviju, bet ne uz viltus nosacījumiem”. Viņš uzsvēra, ka jebkurš progress abu valstu attiecībās ir atkarīgs no tā, vai Krievija būs gatava mazināt agresiju pret Ukrainu un pārtraukt tās draudus kaimiņvalstīm. - Starptautiskā reakcija
Eiropas Savienība un NATO līderi skeptiski vērtē šīs sarunas, norādot, ka ASV nevajadzētu veidot atsevišķas vienošanās ar Krieviju bez Eiropas iesaistes. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis arī uzsvēra, ka Kijiva neatzīs nekādas ASV-Krievijas sarunās panāktās vienošanās, ja tajās netiks tieši iesaistīta Ukraina.
Kas notiks tālāk?
Šīs sarunas ir pirmais nopietnais mēģinājums stabilizēt ASV un Krievijas attiecības pēc vairāku gadu saspīlējuma, taču tās vēl neparedz būtiskas izmaiņas. Lai gan abas puses ir ieinteresētas izvairīties no tiešas militārās konfrontācijas un panākt zināmu stabilitāti, dziļas viedokļu atšķirības joprojām paliek.
Tiek prognozēts, ka nākamajos mēnešos notiks papildu diplomātiskie kontakti, iespējams, ar Eiropas Savienības un Ukrainas līdzdalību. Tomēr ASV un Krievijas attiecības joprojām būs atkarīgas no situācijas Ukrainā un no abu valstu spējas atrast kompromisu plašākā ģeopolitiskā kontekstā.
